Puķkāposti laikam ir vismīļākais pavasara/vasaras ēdiens, kas uz galda aizņem svarīgu vietu.
Šis augs nokļuva pie mums no Vidusjūras valstīm. Sākumā ar to našķējās tikai pilīs un galmam īpaši pietuvinātās mājās. Parastajiem mirstīgajiem šis produkts nebija pieejams. Toties tagad puķkāposti ir vieni no populārākiem augiem dārzos.
Puķkāposti, tāpat kā visi pārējie dārzeņi, satur daudz vitamīnu, kā arī dzelzi, kalciju, fosforu; tajā ir daudz joda, kas ir īpaši nozīmīgi, jo cilvēka organismā tā ir maz; kāpostos esošā tartronskābe glābj no aptaukošanās, palīdz pie kuņģa-zarnu trakta saslimšanām. Puķkāpostus uzskata par vērtīgu diētisko produktu. Tajos parasti ir vairāk vitamīnu nekā galviņkāpostos.
Kāposti dievina mitrumu. Bet ir jāatceras, ka stādīšanas laikā ūdeni nevajadzētu liet tik daudz, kā kāpostgalviņas veidošanās laikā. Ja ūdens būs par maz, tad kavēsies augšana, ja par daudz – tad būs slikta raža un kāposti var saslimt ar bakteriozi.
Apkārtējās vides temperatūra kāpostiem arī ir svarīga. Vislabākā ir +13 – +18 grādi. Viskaitīgākie kāpostiem ir +25 – +28 grādi. Tomēr tie ir diezgan aukstumizturīgi un var izturēt arī -2 grādu salu.
Kāposti ir prasīgi pret augsnes kvalitāti un gaismas pieejamību. Tie ir jāstāda saulainā vietā, augsni pirms tam vajadzētu bagātināt ar boru un molibdēnu.
Ir vēl viena viltība – puķkāposti ir garās dienas dārzenis. Ja iestādījāt to īsajā dienā, tad labu ražu varat negaidīt.
Dienvidu šķirnes nav piemērotas audzēšanai ziemeļu pusē, un otrādi.
Šo daudzu gadu garumā, kopš puķkāposti ir pazīstami, kulinārijā ir parādījušās ļoti daudzas receptes, kurās tie tiek izmantoti. Visizplatītākais ēdiens – vārīti puķkāposti, apcepti olā. Sanāk tiešām garšīgs, nedārgs ēdiens, bagāts ar vitamīniem. Puķkāposti tiek gan vārīti, gan cepti, gan sautēti un pat marinēti.