Padomi, ieteikumi un norādījumi kā pārbaudīt produktu kvalitāti.
SVAIGA GAĻA
Līdz sešām nedēļām veca dzīvnieka gaļa ir maiga, tās krāsa ir no gaiši rozā līdz gaiši sarkanai, zemādas tauku blīvi, baltā krāsā.
Līdz 2 gadiem veca jaunlopa gaļa ir gaiši sarkana krāsā ar blīviem, gandrīz baltiem taukiem.
Līdz 5 gadiem veca dzīvnieka gaļa ir sarkanā krāsā, tauki – iedzelteni.
Veciem dzīvniekiem gaļa ir tumši sarkanā krāsā , dzelteni, irdeni zemādas tauki.
Labai gaļai ir maigi rozā vai bāli sarkana ādiņa, griezuma vieta būs blīva, elastīga un nedaudz mitra.
Šķidrums griezuma vietā caurspīdīgs vai sārts.
Tīra smarža, bez nepatīkamiem puvuma smaržas piejaukumiem.
Uzspiežot svaigai gaļai, bedrīte ātri pazūd.
Simts procentu pārliecības par labas kvalitātes gaļas produktiem mūsdienās nevar būt. Ļoti mazam cilvēku skaitam ir pašiem savas fermas ar produktu pilnu ražošanas ciklu, vairākums pērk produktus pēdējā ražošanas un realizācijas ķēdes posmā – tirgū vai veikalā. Padoms, lai izslēgtu infekcijas un saindēšanos: dodiet priekšroku gaļas vārīšanai.
Vārīšanas process likvidē slimības izraisošās baktērijas un parazītus, kuri teorētiski varētu atrasties gaļā, cepšana un grilēšana ar šo uzdevumu netiek galā.
SALDĒTA GAĻA
Neskatoties uz atdzesētas gaļas lietošanas priekšrocībām, kuras dod vairāk iespēju novērtēt gaļas svaigumu, daudzi pērk saldētus produktus: sveramo gaļu, karbonādes, auksto gaļu.
Kvalitatīvai, sasaldētai gaļai un taukiem ir viņu parastie, augstāk aprakstītie krāsu toņi, bet izskatās tā, it kā būtu pārklāti ar putekļu kārtiņu un pazaudējuši savu spilgtumu. Ja tādam gaļas gabalam pieskaras ar pirkstu (pat ja gaļa atrodas iepakojumā, to ir iespējams izdarīt) uz gaļas virsmas paliek košs plankums.
Atkausētai un atkārtoti sasaldētai gaļai, krāsa būs sarkana vai biešu sarkana, pieskaroties tai uz virsmas neveidosies košs plankums.
Atkārtoti sasaldētas gaļas tauki ir rozā krāsā, cīpslas – koši sarkanas. Pievērsiet uzmanību tam, ka sasaldētai gaļai nevar noteikt, cik laika tā ir pavadījusi starp sasaldēšanas reizēm un vai der lietošanai: smaku jūs nejutīsiet, blīvumu arī nē.
Noteikt, vai gaļa ir svaiga, var pēc smaržas. Uzsildiet naža vai dakšas galiņu un ieduriet gaļas gabalā: ja produkts nav kvalitatīvs no naža vai dakšas izgaros nepatīkama smaka.
SVAIGAS ZIVS
Svaigām zivīm (atdzesētām vai „aizmigušām”) ir raksturīga, maigi pikanta, jūras vai upju zivju smarža, bez skābuma un puvuma.
Žaunas ir gaišas vai tumši sarkanas, bez gļotām un tām ir svaiga, tikai zivīm raksturīga smarža.
Zivs acīm jābūt caurspīdīgām, tīrām, izvalbītām.
Zivs gaļa ir elastīga, vienmērīgā krāsā, to klāj plāna, tīra, caurspīdīgu gļotu kārtiņa, tai ir gludas, spīdīgas cieši ķermenim pieguļošas zvīņas.
Vēders nedrīkst būt uzpūties. Gaļa blīva, elastīga, cieši pieguļ asakām un grūti no tām atdalāma.
Uzspiežot ar pirkstu, bedrīte ātri izlīdzinās.
Eksistē arī daudz vienkāršāks paņēmiens, lai noteiktu vai zivs ir svaiga. Ielieciet to traukā ar ūdeni – svaiga zivs neslīks.
SALDĒTAS ZIVS
Kvalitatīvas saldētas zivs žaunas ir nedaudz pabalējušas, acis nedaudz iekritušas. Tās ir vienīgās atšķirības starp saldētu un svaigu zivi.
Ja uz zivs gaļas redzat plankumus, tas neliecina par aukstuma iespaidu, bet gan par oksidēties sākušiem zivs taukiem, tā tas notiek tāpēc, ka zivs ilgu laiku atradās bez aukstuma.
Dzeltenīga vai netīri pelēka sasaldētu zivju krāsa, uzpūsts vēders ( ja tikai tajā nav ikri, bet kā jūs saprotat, sasaldētai zivij to pārbaudīt nav iespējams) liecina par zivs puves sākumu. Tādā veidā novērtēt gatavu zivs fileju ir vēl sarežģītāk.
Ja zivi sasaldē uzreiz pēc tās noķeršanas, atkausējot gaļas elastība atjaunojas. Saldētas zivs kvalitāti (tāpat kā gaļas) var pārbaudīt iedurot tajā ar uzkarsētu nazi.
PUTNU GAĻA
Labas kvalitātes putnu gaļa ir iedzeltena, vietumis ar rozīgu nokrāsu, virspuse sausa. Gaļa blīva, elastīga.
Vistas un tītara gaļa ir gaiši rozā krāsā, bet zosīm un pīlēm – sarkanā krāsā. Muskuļu audu virspuse ir nedaudz mitra, bet ne lipīga.
Vistu vecumu nosaka pēc kājām. Vecām vistām kāju āda ir raupja, dzeltenā krāsā, bet jaunām vistām – maiga, balta, ar cīpslām, kājas mīkstas.
DESAS
Vārītām un pusžāvētām desām ādiņa ir stingra, elastīga, sausa, bez aplikuma vai pelējuma, cieši pieguļ pildījumam.
Desu pildījumam, ja jūs izvēlaties sagrieztu desu caurspīdīgā iepakojumā, ir jābūt blīvam, sulīgam, atbilstoši šķirnes prasībām, bez pelēkiem vai pārlieku spilgti sarkaniem plankumiem.
Atkarībā no šķirnes un veida, desas smaržai jābūt specifiskai (pikantai, asai u. t. t.), bet tā nedrīkst būt skāba vai sasmakusi.
Pievērsiet uzmanību: desa – ilgstošs zemu šķirņu gaļas un subproduktu pārstrādes rezultāts. Tajā ir daudz noklusētu sastāvdaļu, kuras tiek ieviestas receptēs, lai varētu ilgāk uzglabāt un transportēt.
Visas desas satur krāsvielas, emulgatorus un konservantus. Uzmanieties, ja uz iepakojuma ir norādīts:
E103, E105, E121, E123, E125, E126, E130, E131, E142, E152, E210, E211, E213 – 217, E240, E330, E447 – šīs vielas provocē ļaundabīgu audzēju veidošanos;
E221 – 226, E320 – 322, E338 – 341, E407, E450, E461 – 466 – veicina kuņģa – zarnu trakta saslimšanu.
E171 – 173, E320 – 322 – izraisa aknu un nieru saslimšanas.
E230, E231, E232, E239, E311 – 313 – veicina alerģiju.
KRĒJUMS
Krējumam ( ja mēs runājam par sveramo produktu) ir jābūt biezam, atbilstoši tam, kādu tauku procentu satur, viendabīgam, krāsas tonis ir no balta līdz ziloņkaulam (iedzeltena krāsa otrajā gadījumā izskaidro to, ka produktam ir augsts tauku saturs).
Smaržai ir jābūt maigai, praktiski netveramai, nedrīkst būt izteikta skābuma, rūgtuma, sasmakuma smarža.
Krējumu nedrīkst sasaldēt, par to liecina – kunkuļi, neviendabīga masa, kuras virspusē ir sūkalas – tas norāda, ka produkts nav derīgs lietošanai.
BIEZPIENS
Sveramais biezpiens, tāpat kā krējums, atkarībā no tauku procentu satura var būt baltā līdz blāvi dzeltenai krāsai. Tas nedrīkst būt ne pārlieku sauss, ne pārlieku mitrs, ne absolūti viendabīgs, ne ar pārlieku lieliem graudiem – ideālā variantā mūsu acu priekša jābūt kaut kam viduvējam.
Labam biezpienam ir patīkama, mazliet skābena garša un smarža. Pārlieka skābuma un pelējuma smarža, glumums liecina par produkta nederīgumu.
JOGURTS
Tas ir skābpiena produkts, kuru iegūst beztauku piena raudzēšanas procesā ar baktērijām Lactobacillus bulgaricus (bulgāru nūjiņa) un Streptococcus thermophilus (termofīlais streptokoks).
Īsts jogurts uzglabājas neilgi: dzīvās baktērijas dzīvo ne ilgāk par dažām nedēļām un to skaits ar katru dienu samazinās.
Izvēloties produktu, apskatieties datumu. Priekšroku vēlams atdot tikko ražotam jogurtam.
PIENS
Svaigs piens – trekns un biezs, ja to uzpilina līdzenai virsmai, piliens nemaina formu, neizplūst; ja piliens izplūst, tātad piens ir atšķaidīts ar ūdeni.
To var saprast arī pēc krāsas: atšķaidīts piens ir gandrīz caurspīdīgs, pilnpiens – tīri balts.
Svaiga piena smarža – bieza, mazliet saldena, atšķaidīts piens tādu smaržu nesaglabā, bet bojātam pienam ir skāba smarža.
SVIESTS
Sviestam ir balta vai mierīgi dzeltena krāsa, spilgti dzeltena krāsa gabala virspusē liecina par to, ka ir saskābuši tauki, kuri ir kaitīgi veselībai un neder uzturā; daudzi tādu sviestu nepērk, baidoties to lietot uzturā, citi notīra virsējo kārtu un atlikušo gabalu lieto uzturā.
Lai noslēptu dažādu tauku un vielu, kuras palielina sviesta apjomu, piejaukumu, negodīgi ražotāji izmanto krāsvielas. Ja ir vēlēšanās, šo faktu ir viegli atklāt. Vajag izkausēt nelielu sviesta gabaliņu nelielā daudzumā silta degvīna – tas iekrāsosies vielas – viltotājas krāsā.
OLAS
Pārliecināties par olu svaigumu , nesasitot tās, var tikai orientējoties pēc datuma, kurš ir norādīts uz iepakojuma un aplūkojot olas pret gaismu: tajās nedrīkst būt tumši plankumi.
Izdarīt secinājumus smaržojot ir vēl sarežģītāk: slikti smaržo tikai puvušas olas, bet nederīgas tās kļūst daudz ātrāk par pūšanas procesa sākumu.
Ja olas aiztiekat ar rokām, tad pēc tam obligāti lietojiet baktericīdo toniku: uz olas čaumalām dzīvo mikrobu kolonijas, kuras ir spējīgas izraisīt nopietnas saslimšanas.
SIERS
Pārbaudīt nopirktā siera kvalitāti var tādā veidā. Sasmalciniet siera gabaliņu un samērcējiet to ar joda tinktūru. Ja siers iegūs debesu zilu nokrāsu, jūs esat atpazinuši viltojumu.
Dabīgs produkts saskarē ar jodu arī maina krāsu, tādā gadījumā viņš paliek sarkanbrūns.
KARTUPEĻI
Svaigi kartupeļi tirgū un veikalos nonāk vasaras otrajā pusē. Tas ir pats vērtīgākais un drošākais periods dotajai kultūrai. Svaigos bumbuļus var (un vajag!) gatavot ar visu mizu – tajā ir bagātīgi sakrājušās visas kartupeļa derīgās vielas.
Sekojot dietologu ieteikumiem, kartupeļus ir ieteicams ēst līdz Jaungada svētkiem: vēlāk kartupeļi, dīgšanas procesa laikā un dažu vielu pārveidošanās procesā, kļūst toksiski. Uzskatāmi tas ir redzams vecajos kartupeļos, kuri ir saglabājušies līdz pavasarim: sačokurojusies un zaļa miza, asni – liecina par veģetācijas perioda sākumu un bumbuļa nepiemērotību pārtikā.
