“Tīrus” intravertus vai ekstravertus ir grūti sastapt, jo parasti cilvēki apvieno sevī abus šos raksturu tipus.
Tiek uzskatīts, ka ekstravertam ir jautrs un viegls raksturs. Bet patiesībā tā nemaz nav. Lieta tāda, ka ekstraverta uzmanība ir vienmēr vērsta ārpus viņa personības jeb, citiem vārdiem sakot, lai normāli eksistētu, ekstravertam ir jākomunicē ar citiem cilvēkiem, “jāuzlādējas” no viņiem.
Ekstraverts dievina pļāpāšanu un būt uzmanības centrā. Enerģijas viņam ir pāri malām. Pēc ballītes beigām viņš var turpināt ballēties citā vietā. Ar cilvēkiem ekstraverti ātri atrod kopīgu valodu, bet tikpat ātri un viegli no cilvēkiem šķiras.
Ekstravertam nav obligāti jālasa grāmatas vai jāskatās televizors. Pirmajā vietā viņam ir sakari ar cilvēkiem. Tieši tāpēc kolektīvā viņu uzskata par vadoni un vienmēr ņem vērā viņa viedokli. Šādiem cilvēkiem piemīt patmīlība, viņi dižojas ar saviem panākumiem.
Intraverti ne vienmēr ir noslēgti sevī. Vienkārši viņi ir ieciklējušies paši uz sevi. Šādi cilvēki ir ļoti labi klausītāji, bet sarunas uzturēšana viņiem sagādā problēmas. Pēc ballītes intraverts iet mājās un priecājas, ka tā ir beigusies. Ar citiem cilvēkiem intraverti iepazīstas grūtāk un retāk, arī attiecības parasti ir smagākas.
Intraverts ir fantāziju, grāmatu un sapņu cilvēks. Tomēr komunicēt ar citiem cilvēkiem viņš īpaši nemīl. Intraverti mēdz būt nedaudz infantīli, šādi cilvēki parasti nevar sasniegt mērķi un uztaisīt karjeru. Ja sagadīsies, ka intraverts kļūs par vadītāju, tad viņš būs īstais “pelēkais kardināls”.
Jāsaka, ka lielākā daļa vadītāju ir ekstraverti. Toties strādāt pie dažādiem projektiem parasti uztic intravertiem, jo šajā lietā viņi ir veiksmīgāki.
