Gudri psihologa prātojumi par dzīvi: “Reiz tu sapratīsi, ka esi palikusi viena…”

 

Katra cilvēka dzīvē pienāk grūts brīdis, kad viņš saprot, ka ir palicis pilnīgi viens. Diemžēl cilvēki ar laiku aiziet. Tas viss notiek dažādu iemeslu dēļ – bērni izaug un pamet mājas, sirdij tuvi cilvēki pārceļas dzīvot uz citu valsti, mīļotie piekrāpj utt. Bet rezultāts, kā likums, ir viens: mēs kreņķējamies un skumstam, ka esam palikuši vieni. Kad cilvēkiem liekas, ka nav nevienam vajadzīgi, tie skumst ne vienu dienu vien. Jebkurā gadījumā nevajag bēdāties, jo jebkuras beigas ir būtībā kaut kā jauna un vēl interesantāka sākums.

Ja tevi nomāc vientulības sajūta, tad izlasi zemāk dotos psihologa prātojumus. Ja tu piekrīti sekojošai Ralfa Voldo Emersona frāzei: “Spēja parastajā ieraudzīt brīnišķo ir patiesas gudrības zīme”, tad zemāk dotie prātojumi tev palīdzēs grūtā brīdī.

1. Visus, izņemot tuvus radiniekus, var aizstāt. Nekas un neviens nemēdz būt vienā eksemplārā. Ielaid savā dzīvē jaunus cilvēkus pat, ja vēl nesaproti, vai jums ir kaut kas kopīgs. Kādu dien tu sapratīsi, ka esi palikusi viena, un tas tevi izglābs.
2. Vienmēr izmēģini visu jauno: ēdienu, apģērbu, maršrutu, ierīces, aktivitātes, filmas, grāmatas, teorijas un Visuma izskaidrojumus. Smadzenes ir veidotas no slinkas košļenes. Jo tālāk, jo vairāk tām gribas vienā un tajā pašā vietā, bet pārējās vietas pazūd. Neļauj tām pievērsties vienām un tām pašām lietām, baudām, ceļiem, iespējām un trikiem. Vienmēr izmēģini kaut ko jaunu, it sevišķi, kad tev ir slinkums, bail vai negribas.
3. Piedod visiem, kuriem vari, pārējos aizmirsti. Aizmiršana ir lielākais sods un labākās zāles. Un nekad ne ar vienu nestrīdies, labāk uztaisi manikīru.
4. Nav, kur steigties. Viss, kas notiek ātri, ilgi nedzīvo. Ja kaut ko patiešām vēlies – izdarīsi. Ja vairs negribi, tas nozīmē, ka nevajadzēja. Riskantas vēlmes un rīcības novilcini, ļauj tām “nostāvēties”. Dari to, par ko neesi pārliecināta tikai tad, ja vēlēsanās tevi vajā jau ilgu laiku.
5. Šis punkts papildina iepriekšējo: ja kaut ko ļoti vēlies un uzskati to par pareizu, tad dari. Vēlmes arī ir dzīve. Ļauj vēlmei dzīvot sevī un seko tai. Ja nepazūd – seko tai.
6. Kamēr kaut ko vēlies, nepadodies. Veiksme – tā ir pieredze, tas ir, atkārtojumu daudzums. Jebkura neveiksme ir pieredzes trūkums un to kompensē pieredze. Drosme un risks ir pieredze. Tas, kas dažreiz izskatās kā neiedomājama rupjība – arī ir pieredze. Izturība, pacietība, māka piedot, nosvērtība un neatkarība – tas viss ir pieredze. Galvenais ir nepadoties, kamēr kaut ko vēlies.
7. Nekam nav beigas, jo beigas ir tikai plūsma. Atceries to izmisuma brīdī, skumjās, pie drauga kapa, lasot mīļotā vēstuli, kurš tevi pametis. Noteikti pienāks diena, kad teiksi: “Un labi vien, ka tā!” Nekam nav beigas: reiz tu sapratīsi, ka esi palikusi viena un šī doma tevi izglābs.
8. Nekam nav beigas, bet beigas ir tuvu. Un noderīgāk ir domāt, ka tās pienāks jau rīt. Tad ir vieglāk ievērot visus šos punktus.
9. Dari, ko vēlies, bet parūpējies par savu ķermeni, savādāk tas negaidīti tev atriebsies. Ievies rituālu pajautāt tam, ko tas vēlas, un to izpildi. Ja tu nekad neesi ieklausījusies savā ķermenī un nezini, kā tas runā, tad sāc ar vienkāršām lietām kā pastaigas mežā, peldēšana vai joga. Tālāk viss notiks pats no sevis: ķermenis gaida, kad to sadzirdēsi.
10. Romantika, mīlestība un kaisle – tas ir brīnišķīgi. Bet, ja tās sajauksi ar seksu, tad vari ilgi palikt bez tām. Bet tas ir stulbi un kaitīgi. Dari tā, lai tev būtu sekss. Lai romantika un mīlestība atnākot pieķer tevi gultā ar jauno mīļāko.
11. Pēdējais, par ko vajadzētu uztraukties ir, ko par tevi padomās cilvēki. Cilvēki pamatā domā tikai par sevi, arī par tevi, salīdzinājumā ar sevi. Tas ir, viņi nedomā ne par tevi, ne par kādu citu.
12. Sargies no pārliecinātības. Pārliecinātība ir marazma sākums. Šaubies, pieļauj citus variantus, atstāj atkāpšanās ceļus sev un citiem. Es šaubos par katru sevis uzrakstīto punktu. Bet laikam atstāšu visu, kā ir. Reiz es palikšu viena un pārbaudīšu, vai tas mani glābs.
13. Sargi draugus. Draugi ir vienīgais, ko ir vērts uzkrāt (man pagaidām izdodas). Reiz es sapratīšu, ka esmu palikusi viena, bet draugi saausīsies un teiks: “Tu ko, galīgi esi sajukusi? Tev taču esam mēs!” Un tā ir taisnība.

Dzīvē mēs atrodam tikai to, ko paši tajā ieliekam. Situācijā, kad tev liekas, ka esi palikusi pilnīgi viena, nekādā gadījumā nedrīkst nolaist rokas. Kā saka: “Nebaidies, ja esi viens, baidies, kad esi nulle”. Vajag būt pašpietiekamam, bet tai pat laikā sargāt savus draugus.