Žāvētas plūmes – kāpēc tās ir tik vērtīgas?

 

Žāvētas plūmes – vieni no visvairāk pirktiem žāvētiem augļiem. Tās, atšķirībā no rozīnēm, tiek rekomendēti cukurslimniekiem, pateicoties viegli asimilējamo cukuru zemam saturam.

Turklāt, žāvēta plūme ir bagāta ar organiskām skābēm un B grupas vitamīniem, sevišķi ar folskābi – vitamīnu B9 (kas ir ļoti svarīgs grūtniecēm iedzimto augļa anomāliju profilaksei), kā arī beta karotīnu, E vitamīnu, nātriju, kāliju, magniju, fosforu, dzelzi, kalciju, varu, mangānu, cinku, hromu, jodu, fluoru.

Žāvētas plūmes satur daudz P vitamīnu (rutīnu) vielu ar P – vitamīna darbību, kas stiprina asinsvadus, veicina asinsspiediena pazemināšanos, kā arī profilaksi pret vīrusu saslimšanām.

Pateicoties žāvētās plūmēs esošām šķiedrvielām un pektīnam, šo žāvēto augli rekomendē cilvēkiem, kuri cieš no aizcietējumiem, zarnu atonijas un aptaukošanos (īpaši rekomendē sasmalcinātas žāvētas plūmes uzņemt uz nakti). Caurejas efektu izraisa ne tikai zarnu gļotādas šķiedrvielu un cukurvielu ķīmiskā karinājuma rezultāts, bet arī zarnu peristaltikas mehānisko stimulācijas dēļ, kuru izraisa augļu uzbriešana.

Žāvētās plūmēs ir daudz mikroelementu, tāpēc tās tiek rekomendētas pie sirds asinsvadu slimībām, normalizē spiedienu un vielmaiņu. Kālija augsta satura dēļ žāvētām plūmēm piemīt urīndzenošs efekts, kas labvēlīgi ietekmē veselību pie urolitiāzes. Kālijam ir arī svarīga fizioloģiska nozīme, jo tas piedalās nervu impulsu pārvadē, pie muskuļu saraušanos, sirdsdarbības un skābju – sārmu līdzsvara uzturēšanā. Kālija ietekmē pastiprinās žults izdale. Sakarā ar to žāvētas plūmes iesaka lietot uzturā ārstniecības nolūkos pie podagras, aknu, nieru un sirds slimībām, apetītes uzlabošanai un kuņģa sulas sekrēcijai, kā arī pie aterosklerozes.

Plūmju augļos ir atrasti kumarīni, kuri ir spējīgi novērst trombu veidošanos un paplašināt koronāros asinsvados, kas ir svarīgi infarktu un insultu profilaksē.

Daudzi no mums mīl gatavot gaļu ar žāvētām plūmēm, bet pats labākais, ka tā ir ne tikai interesanta garšu kombinācija, bet arī ēdiens ar antibakteriālu darbību. Pirmoreiz izmēģināja pretmikrobu darbību Amerikā, hamburgeru ražošanā: tika konstatēts, ka žāvēto plūmju ekstrakts, kas pievienots maltai gaļai, nomāc salmonellas, stafilokoka un zarnu nūjiņas augšanu. Turklāt žāvētas plūmes absorbē ūdeni (jo ir bagātas ar šķiedrvielām) un gaļa ilgu laiku paliek sulīga.Plūmes satur arī fenola savienojumus (pārsvarā flavonolus (kvercetīnu, izokvercetīnu u.c.), antociānus un leikoantociānus), kuriem ir onkoprofilaktiskā un pretsklerotiskā darbība.

Žāvētu plūmju izvēle:

Kvalitatīvām žāvētām plūmēm ir jābūt melnā (nevis brūnā) krāsā, neizteiksmīgam spīdumam, jābūt mīkstām (pievērsiet uzmanību, lai viena plūme nebūtu ievietota otrā, lai palielinātu „gaļīgumu”), elastīgām.

Brūngana krāsa liecina par augļu apstrādes tehnoloģiskām kļūdām (visticamāk, ka augli no sākuma applaucēja ar verdošu ūdeni, iespējams, ar kaustiskās sodas izmantošanu – žāvēšanas procesa paātrināšanai), kas noved pie žāvētā augļa garšas pasliktināšanās un labo īpašību pazemināšanās (tajā ir maz vitamīnu un minerālvielu, var būt rūgta piegarša).

Labāk izvēlēties žāvētas plūmes bez „kūpinājuma” smaržas. Plūmju apstrādes dažreiz izmanto šķidros dūmus, kuru blakusproduktiem var piemīt kancerogēnās īpašības.

Ja jūs iegādātās žāvētas plūmes ļoti spīdīgas, tātad – tās tika apstrādātas ar taukus saturošu vielu (piemēram, glicerīnu), lai tās liktos pievilcīgākas pircējiem, tad plūmes labāk uz pāris minūtēm iemērkt karstā ūdenī un pēc tam rūpīgi nomazgāt aukstā.