Ir tāds ticējums, ka pirmdiena ir tā nedēļas diena, kurā notiek visādas nebūšanas. Jau kopš seniem laikiem pirmdienu uzskatīja par nepiemērotu dienu jebkuru darījumu noslēgšanai, jaunu projektu uzsākšanai. Šajā dienā mūsu senči centās atlikt braucienus, neēst gaļu, nenodarboties ar tirdzniecību, neapspriest darba lietas u.t.t. Šis ticējums ir nonācis arī līdz mūsdienām. Kaut arī tagad lielākais vairums cilvēku tiem netic, atcerēsimies dažus senus novērojumus:
♦Nedodiet nevienam kniepadatu, tas novedīs pie strīda. Bet ja bez tā nevar iztikt, tad no sākuma ar adatu ir jāiedur tam cilvēkam, kurš pēc tās jautā.
.
♦Ja satiksiet cilvēku ar pilniem spaiņiem, tad viss, ko šodien iesāksiet, noritēs veiksmīgi.
♦Ja pa logu ielidos balodis – gaidiet kādas vēstis. Tas var nozīmēt arī ugunsgrēku vai kāda nāvi.
♦Ja kaķis mazgājas, ķepu virzot uz sevi – būs viesi; ja guļ, paslēpjot purniņu zem sevis – būs auksti vai slikti laika apstākļi.
♦Ja vēlaties ātrāk atkal satikt projām braucošo ciemiņu, tad atgriežoties pie mājas sliekšņa, jāpaskatās viņam nopakaļ.
♦Uznāca stipras žagas – tevi kāds nolamās, ja žagas ir vieglas – par tevi kāds atcerējās.
♦Paņemt jaunu maizes šķēli, ja uz galda vēl ir neapēsts kumoss, pēc seniem ticējumiem nozīmē to, ka kāds no šī cilvēka radiem šobrīd ir badā.
♦Niez plaukstas – pie naudas skaitīšanas. Ja niez labā plauksta – saņemsiet naudu, ja kreisā – atdosiet. Pēc citas versijas, ja niez labā plauksta, tad ar kādu sasveicināsieties.
♦Ja kādas mājas durvīs nejauši iespiedi savas drēbes, tad noteikti tajā paviesosies vēl kādu reizi.
♦Izbērt sāli – būs strīds. Lai tas nenotiktu, ir jāļauj iesist sev pa pieri vai jāiesmejas.
♦Suns gaudo – pie ugunsgrēka, nāves vai miroņa. Ja gaudot, purns ir uz augšu – gaidāms ugunsgrēks, ja uz leju – kāds nomirs, ja gaudo, sēžot vai guļot – pie saimnieka nāves.
♦Mieža grauds uz acs ir ārstējams ar vieglu spļāvienu slimā acī.
tapec ka svetdienas parlapas
tapec ka svetdienas parlapas