Smalka robeža…
Liekas… Kādreiz liekas, ka balts – tas ir žilbinoši balts un ka to nevar ne ar ko sajaukt. Bet melns… Tas taču nav ne zils, ne sarkans, te viss ir skaidrs – tas ir melns. Mēs domājam, ka ar labo un ļauno ir tāpat… bet starp tiem ir ļoti smalka robeža.
Piemēram, godīgums… Slavējama īpašība. Pat laimīgs vari būt. Tā taču ir drosme – būt godīgam. Un tāda smalka robeža… Paskaties aiz tā – nejūtība un egoisms. “Tu neesi sievišķīga” vai “Tu nekam nederi”, tas nav godīgums, tā ir manipulēšana, kuras mērķis ir pazemināt partnera pašvērtējumu.
Vai mīlestība… “Es mīlu” – gaišas, radošas sajūtas. Milzīgas pasaules un pašaizliedzīgas došanas sajūta. Un smalka robeža… “Es taču tevi mīlu”, tātad varu pateikt to, kas nodarīs tev sāpes. Varu izdarīt visu, ko šī frāze attaisnos. Varu nolemt, ka tas ir tavs pienākums, tāpēc, ka mīlu.
Rūpes… Kad to nav, to ļoti var just. Tas ir patīkams fakts, ka cits pieaudzis cilvēks tavā labā kaut ko dara… Smalka robeža… Aiz tām – aizbildniecība un kontrole. Smakšana.
Pieņemšana… Brīnišķīga attieksme. Plaša, brīva no pieņēmumiem par otru cilvēku. Tāda neredzama robeža… Un vienaldzība. Esi kāds gribi, jo man ir vienalga.
Spriedums par pasauli bez aizspriedumiem… Ideāls. Garīgās izaugsmes virsotne. Bet tiklīdz tu esi nolēmis, ka esi tur, tā pārkāpi smalko robežu, aiz kuras cits vērtējums: “ Nu kāpēc tu nevari izturēties pret pasauli bez savu spriedumu modeļiem?”.
Starp labo un slikto, gaismu un tumsu nav aizas. Pat sadalošās līnijas nav. Tikai smalka, caurspīdīga robeža. Caurlaidīga. Caurejoša. Viens mirklis – un tu jau esi otrā pusē un apziņa pat nepaspēja tam izsekot.
avots: cluber.com.ua
