Svarīgi signāli, kuri bieži vien var būt ļoti noderīgi.
Diskomforts – neatņemams izmaiņu pavadonis.
Diemžēl mēs bieži to jaucam ar nelaimi un, mēģinot tikt no tā vaļā, bēgam no pārmaiņām. Bet, lai sasniegtu jaunu sapratnes līmeni, atteiktoes no ierobežojošām pārliecībām un motivētu sevi jaunām, reālām izmaiņām, ir pat nepieciešams izjust zināmu diskomfortu.
Diskomforts ir signāls, kas bieži var izrādīties pat ļoti noderīgs.
Sajūta, it kā jūs no jauna pārdzīvotu bērnības bailes.
Jūs atklāsiet, ka pieaugušā dzīvē saskaraties ar problēmām, ar kurām cīnījāties, būdams vēl bērns. Un, kaut arī pirmajā brīdī tas izskatās pēc tā, ka neesat guvis no tā mācību, patiesībā tas nozīmē, ka jūs sākat apzināties, kāpēc domājat un jūtat tieši tā. Un tas ir pirmais solis pretī pārmaiņām.
“Apmaldīšanās” un bezmērķības sajūta.
Apmaldīšanās sajūta patiesībā ir pazīme tam, ka jūs vairāk esat sācis piedalīties pats savā dzīvē. Jūs mazāk dzīvojat atmiņās un domās par nākoni, un vairāk esat tagadnē.
Kamēr neesat pie tā pieradis, jums liksies, it kā esat nogājis no ceļa. Bet atcerieties, ka patiesībā viss ir otrādi.
“Kreisās smadzeņu puslodes” aptumšošanās.
Visbiežāk izmantojot labo puslodi (vairāk uzticoties intuīcijai un emocijām) jums var likties, ka “kreisās puslodes” funkcijas sāk zaudēt savu nozīmi. Pēkšņi jums sāk grūtāk padoties tādas lietas kā koncentrācija, organizētība un atmiņa par sīkām lietām.
Emocijas sāk parādīties tad, kad tās “nolemj” kļūt pamanāmas. Un mūsu uzdevums ir pārstāt ar tām cīnīties un tām pretoties. Lai iegūtu varu pār tām, tās ir jāapzinās.
Miega režīma traucējumi.
Jūs gulēsiet daudz vairāk vai mazāk nekā ierasts, modīsieties nakts vidū, jo nevarat pārstāt par kaut ko domāt. Jūs būsiet, vai nu enerģijas pārpilni, vai arī pilnībā iztukšoti.
Notiek notikumi, kas maina jūsu ierasto dzīves gaitu.
Jūs pēkšņi esat spiests pārcelties, šķirties, zaudēt darbu, sasist auto utt.
Spēcīga vajadzība pabūt vienam.
Kaut kādā brīdī jūs vilsieties idejā pavadīt katras brīvdienas ar draugiem. Citu problēmas ir sākušas jūs iztukšot vairāk, nekā saintriģēt. Visdrīzāk tas liecina par to, ka esat izgājis “pārprogrammēšanu”.
Emocionāli, spilgti sapņi, kurus jūs gandrīz vienmēr sīki un smalki atceraties.
Ja sapņi ir tas, kā zemapziņa ar jums sazinās (vai projicē jūsu pieredzes tēlus), tad nešaubīgi jūsēja cenšas jums kaut ko pateikt.
Jūsu draugu pulciņš sāk rukt.
Jums paliek arvien neērtāk negatīvi noskaņoto draugu kompānijā. Galvenā tādu cilvēku problēma ir tā, ka viņi paši reti apzinās savu pesimismu, bet pateikt viņiem pašiem par to ir kaut kā neērti. Tāpēc jūs pamazām sākat ignorēt vecos draugus.
Sajūta, it kā visi jūsu sapņi izplēnētu.
Iespējams, ka dotajā brīdī jūs neapzināties to, ka tuvojaties realitātei, kura ir labāka par to, par kuru jūs sapņojāt, un kura lielākajā mērā atbilst tagadējam jums, nekā tam, kādu jūs sevi kaut kad esat iedomājies.
Sajūta, ka jūsu domas ir jūsu ļaunākais ienaidnieks.
Jūs sākat saprast, ka jūsu domas patiešām veido jūsu pieredzi. Bet tas bieži nav tā, līdz brīdim, kad mūsu pacietībai pienāk gals. Pēc tam mēs cenšamies sākt tās kontrolēt – un tad mēs saprotam, ka vienmēr esam tās kontrolējuši.
Nepārliecinātība par to, kas jūs īsti esat.
Jūsu pēdējās ilūzijas par to, kādam jums ir “jābūt”, ir izplēnējušas. Jūs jūtaties nepārliecināts nenoteiktības dēļ!
Jūs atrodaties attīstības procesā. Kad viss mainās uz slikto pusi, mēs nejūtam nepārliecinātību – mēs dusmojamies un noslēdzamies.
Citiem vārdiem sakot, ja jūs sajūtat nepārliecinātību vai nenoteiktību – tas, kā likums, novedīs pie kaut kā labāka.
Sapratne, cik tāls ceļš vēl priekšā.
Jūs apzināties to tāpēc, ka varat pateikt, uz ko tiecaties. Tas nozīmē, ka jūs, beidzot, zināt, kur un par ko jūs gribat būt.
“Zināšanas” par lietām, kuras jūs labāk gribētu nezināt.
Sapratne, ka kāds patiesībā jūt, vai, ka attiecībām ir pienācis gals, vai arī, ka jūs vairāk nevarat būt šajā darbā. “Iracionālas” trauksmes iemesls slēpjas zemapziņas sajūtā, kas netiek uztverta nopietni sava, liekas, neloģiskuma dēļ.
Spēcīga vēlēšanās runāt savā labā.
Tas, ka jūs sākat dusmoties uz sevi par to, cik daudz ļāvāt sev nepiedalīties, nerunāt, vai arī, cik daudz ļāvāt citu cilvēku balsīm skanēt savā galvā – ir zīme tam, ka jūs beidzot esat gatavs pārstāt tās klausīties un, pirmām kārtām, sākt mīlēt un cienīt sevi.
Apziņa, ka tikai jūs esat atbildīgs par savu dzīvi un savu laimi.
Šāda emocionāla autonomija iedzen šausmās, jo, ja esat sajaucis, visa atbildība gulstas uz jūsu pleciem.
Tajā pašā laikā tā apzināšanās ir vienīgais veids, kā būt pa īstam brīvam. Tajā gadījumā, tas ir tā vērts.
avots: cluber.com.ua