Kad cilvēki pārstāj domāt tikai par sevi, pasaule paliek kaut nedaudz, bet tomēr labāka, un tas mūs visus arī sargā. Iespējams, ka šī frāze ir nedaudz jocīga un ne visi tai piekritīs, bet es izlēmu šo rakstu sākt tieši tā. Mūsdienās mēs regulāri piemirstam par to, ka mums apkārt ir arī citi cilvēki. Mēs katru dienu grūstāmies sabiedriskajā transportā, kad braucam uz darbu, bet darām to kaut kā automātiski, pat līdz galam nepadomājot, ka visapkārt arī ir cilvēki, jo tajā brīdī domājam par pilnīgi citām lietām. Bet dažreiz ir vērts vienkārši paskatīties apkārt, ieraudzīt vienkāršus tavas pilsētas vai ciema iedzīvotājus, un saprast, ka arī viņiem ir savas problēmas, un dažiem tās ir pat lielākas, nekā tev. Šodien gribu tev pastāstīt stāstu par to, ka pasaulē vēl ir cilvēki, kuri spēj saredzēt citu problēmas…
Franču tūriste Karina Gombo kopā ar vīru un 15 gadus veco dēlu pastaigājās pa Ņujorkas ielām. Viņa pamanīja, ka bezpajumtnieks rokas pa atkritumu maisiem, piegāja viņam klāt un piedāvāja picas gabaliņu, kas viņai bija līdzi…
Pēc pāris dienām viesnīcas darbinieks, kurā Karina dzīvoja, parādīja viņai vietējo avīzi. Liels bija sievietes pārsteigums, kad viņa fotogrāfijā ieraudzīja sevi. Bet tas vēl nebija viss, jo “klaidonis”, kuram Karina atdeva savu picu, izrādījās neviens cits kā aktieris Ričards Gīrs.
Karina stāsta: “Viņš man jautāja: “Kas ir maisiņā?” Lauzītā angļu-franču valodā es atbildēju, ka tur ir pica, ka tā ir auksta, bet viņu var ēst. Viņš pateicās un novēlēja, lai Dievs mani sargā…”
Lieta tāda, ka Karina atradās filmēšanas laukumā, kur tika uzņemta filma ar nosaukumu “Time out of mind”. Ričards Gīrs tajā spēlē vienu no galvenajām lomām. Karina viņu nemaz neatpazina, toties visas filmēšanas komandas atmiņās viņa paliks kā labsirdīgs un tīrs cilvēks.
Kā redzi, dažreiz ir svarīgi pamanīt citus cilvēkus. Un lai arī šoreiz Karina nepalīdzēja īstam bezpajumtniekam, viņas rīcība vienalga liek ticēt tam, ka labi cilvēki pasaulē ir vairāk, nekā sākumā liekas…
avots: ofigenno.cc
