Kāda loma mūsdienu sievietes dzīvē ir bērnam? Vai bērns ir pienākums, lielais loms vai iespēja? Un, vai katra sieviete tiešām ir radīta bērnu dzemdēšanai? Un, ko darīt, ja domas par bērniem uzdzen šermuļus?
Dzimums allaž ir definējis noteiktus nosacījumus un tiesības. Pienākumus un ierobežojumus. Sievietes loma visos laikos ir bijusi saistīta ar dzimtas turpināšanu. Ar pavarda siltuma uzturēšanu un pēcnācēju aprūpi. Sieviete rada sev apkārt vidi, kur atjaunojas vīrietis un uzlādējas viņa pati. Vai laikmetu gaitā šie nosacījumi ir mainījušies? Vai mūsdienu sieviete, kas strādā dienas gaišajā laikā, lai profesionāli sevi realizētu un pelnītu savām iegribām, var atļauties arī nebūt māte? Vai sieviete var nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi bez pēcnācējiem, būt pilnasinīga un vesela?
Bērns ir labas karmas rezultāts. Bērns ir piedzīvojums un pārsteigums. Neskatoties, kādos apstākļos un apsvērumos lēmums par bērna nākšanu pasaulē ir pieņemts, bērns tāpat ienes savas korekcijas. Līdz ar piedzimšanas brīdi, bērns pasvītro savu vecāku karti. Savienojot kolektīvo karmu un viešot korekcijas abu vecāku dzīvē. Bērna uzdevumi ir cieši saistīti un tajā pašā laikā, absolūti individuāli no vecāku likteņiem. Kā atrast sevī vēlmi ielaist attiecībās bērnu, kurš visu var pavērst neprognozējamā virzienā? Vai, kā pārliecināt citus, ka pasaulē, kur posta ir gana, savu atvašu dzemdēšana nav obligāta?
Sievietei mūsdienās ir tik daudz lomas. Sieva. Sieviete. Kalpone. Mūza. Mīļākā. Darbiniece. Draudzene. Meita. Kaimiņiene. Profesionālas lomas un sociālas. Sadzīviskas un lomu spēles. Tās visas prasa uzmanību, laiku, kaislību, interesi un enerģiju. Pieslēgt sevi mātes lomai visbiežāk ir apzināts lēmums. Tas izriet no ģimenes statusa vai attiecību formējuma. Tas nereti ir kā nākamais solis aiz laulībām, attiecību sarežģījumiem vai iemīlēšanās. Vēlme pēc bērna nereti kompensē nerealizētās mātes – bērna attiecības bērnībā. Tā ir iespēja paust savas jūtas un pieķeršanos, kas nav iespējamas attiecībās ar partneri. Tā ir iespēja uzstādīt savus noteikumus un valdīt, jo bērns ir atkarīgs un ticīgs saviem vecākiem. Bērna statuss sievieti ieceļ pavisam citā, jaunā statusā.
Mūsdienās, nereti, vēlme pēc bērna, patiesībā ir bēgšana. Sievietes bēg un slēpjas aiz saviem bērniem. Bēg no saviem izaicinājumiem, pienākumiem un klupšanas akmeņiem. Bērns ir risinājums. Vientulībai, bezcerībai, skumjām, attiecību krīzei, dzīves garlaicībai vai nepiepildījumam. Bērna loma ir aizpildīt tukšumu. Sevī, dzīvē, attiecībās. Tukšuma posms ir biedējošs un bērns ir risinājums. Tas aizņem visu prātu un ikdienu, piepilda rokas un ļauj visu atlikt. Esot ar mazu bērnu, nekam citam pilnvērtīgi laika neatliek.
Līdz bērna 7 gadu vecumam, viņa karma ir cieši saistīt ar vecākiem un īpaši ar māti. Vēdiskā traktējumā tas nozīmē, ka mamma var veikt dažādas upaijas jeb kompensācijas sava bērna labad. Taču mūsdienu traktējumā tas nozīmē, ka bērns izjūt visas neirozes, kas vajā māti, ja tā bērnu izmanto par sava tukšuma plāksteri. Alerģijas, saslimšanas, dīvaini simptomi un neārstējamas slimības, grūti nosakāmas diagnozes un garīgas vainas. Tas viss ir cieši saistīts ar vidi un ģimenes locekļu garīgo veselību. Tāpēc svarīgi ir nevis piedzemdēt bērnu, bet ieņemt to labvēlīgā laikā, esot abiem vecākiem labā garīgā un fiziskā kvalitātē. Dzīvojot saticībā un mīlestībā, izprotot garīgās vērtības un kolektīvās vajadzības. Seksa kvalitāte, kura laikā ir ieņemts bērns, dod lielu ieguldījumu dvēseles izvēlē, kas iemiesosies konkrētā bērna ķermenī. Izvēlēties ieņemt bērnu pēc ballītes, esot alkohola reibumā, steigā, aiz pienākuma vai bezizejas ir īsākais ceļš uz turpmākās dzīves korekcijām. Ar nodrošinājumu, ka bērns būs tāds, kas prasīs daudz uzmanības, rūpes, izpratni, pielāgošanos, pacietību. Un te pat nav runa par fiziskām īpatnībām, kas var būt bērnam, mūsdienu vecākiem, neirozes visvairāk rada pat bērni, kas atspoguļo viņus pašus.
Bērna uzdevums nav izlabot vecāku nepaveiktās lietas. Bērnam nav jāiet pulciņos, kur gribēja iet vecāki, bērnam nav jāapgūst tas, kam vecākiem pietrūka intereses vai iespēju. Bērni nav vecāku kļūdu labojums. Bērni ir vecāku laime un prieks. Bet kā ar visām Dieva dotām laimēm un priekiem, arī bērni ir jāmāk novērtēt. Caur ikdienas grūtībām, sadzīviskām niansēm, globālām izmaiņām un attiecību klupšanas brīžiem, bērni ir tie, kas rezultē dzīves bilanci. Tas ir lolojums un prieks. Spogulis un smieklu avots. Sirds mīlestība un piepildījums. Bērni ir sievietes dzīves galvenais atskaites punkts.
Paaudžu gaitā, skatot dažādu sieviešu kartes, jāsaka, ka sievietes loma ir mainījusies un ne visas sievietes vairs spēj sevi realizēt mātes lomā. Sievietes emancipācija ir sasniegusi punktu, kad bērns vairs nav trumpis pār statusu, amatu un lomu sabiedrībā. Sievietes ir skolojušās diversificēties, savu enerģiju sadalot un noklusējot to, ko nav spējīgas realizēt. Taču, neviens nav atcēlis Kamasutras mākslas, kas sludina 64 mākslas prakses, kas sievieti ir jāapgūst līdz laulību laikam un vēlāk, esot laulībās, jāturpina praktizēt! Tāpēc sieviete var mainīt savas lomas, bet būtība paliek. Sieviete ir sieviete arī darbā, attiecībās, esot viena vai laulībā. Un bērns ir sievietes pagarinājums, tāpēc karmas ir dažādas, bet iztrūkumi, ko tie paaudzēs vēlāk rada, ir uzskatāmi arī caur bērnu neesamību! 
Seko Inesei Dāvidsonei arī sociālajos tīklos:
astrologika.lv
hennaguru.eu
facebook.com/maghas.tronis
facebook.com/HennaGuru.lv
instagram.com/hennaguru.eu/
twitter.com/Henna_Guru
draugiem.lv/hennaguru/
plus.google.com/+IneseDavidsone
