Mums katram ir ārkārtīgi svarīgi, lai mums būtu uzticams un lojāls draugs. Viņš nekavējoties izglābs grūtā brīdī, palīdzēs ar darbu vai padomu. Bet notiek arī tā, ka par tavu draugu un pat glābēju kļūst mājdzīvnieks. Tieši par tādu gadījumu mēs arī šodien gribam tev pastāstīt. .
Karina Čikitova, 3 gadus veca Jakutijas iedzīvotāja, sagribēja apciemot savu tēvu, kurš dzīvoja blakus ciemā. Māte meitu palaida, neskatoties uz to, ka vajadzēja iet cauri mežam, jo meitene šo ceļu bija veikusi ne vienu reizi vien. Bet tēvu mājās meita nesastapa, tāpēc nolēma viņu pameklēt mežā.
Kopā ar savu suni meitene iegāja mežā, kurš ir pilns ar vilkiem un lāčiem. Vakarā kļuva skaidrs, ka meitene nav atgriezusies…
Vecāki nebeidza vainot sevi notikušajā. Glābēji turpināja meitenes meklēšanu.
Vienpadsmitajā meklēšanas dienā, kad vecāki jau sāka ticēt sliktākajam, mājā ieskrēja viņu suns. No sākuma visi domāja, ka viņš meiteni pametis, jo viņa ir mirusi, bet suns uzreiz metās biezoknī, un cilvēki saprata, ka ir jāskrien viņam pakaļ.
Glābēji sekoja dzīvniekam vairākus kilometrus, kamēr neatrada meitenīti augstā zālē.
Karina izstāstīja, ka ir ēdusi ogas un zāli. Suns ar savu riešanu aizbiedējis plēsīgos dzīvniekus, bet pa nakti viņi ir sildījuši viens otru.
Atmiņai par šo notikumu Jakutskas lidostā pat tika uzcelts piemineklis. Starp citu, suni sauc Kiračāns, kas tulkojumā nozīmē Mazulis.
Tagad Karina jau ir pilnībā atjēgusies, bet viņas Kiračāns joprojām ir kopā ar viņu!
Viss labs, kas labi beidzas! Cerēsim, ka šie notikumi paliks meitenes atmiņā kā neliels piedzīvojums. Bet viņas vecāki turpmāk būs uzmanīgāki pret savu bērnu.
AVOTS
