Vīrieši, no kuriem ir jābēg

 

Ir tādi vīriešu tipi, kurus neizlabos neviena, pat visgudrākā meitene.

Bet mēs tik bieži sev apsolām, ka vairāk viņa briesmīgā uzvedība neatkārtosies…No kādiem vīriešiem vajadzētu uzmanīties, un kā viņus atpazīt?

Kolekcionārs

Viņam ir lieliski attīstīta mēle, viņš māk sevi kopt, viņa burvības termometrs kāpk un kāpj, un viņam ir bijušas tik daudzas sievietes…
Mēs bieži iemīlamies šajos noberztajos donžuānos un ceram ieņemt vakanto Donnas Annas vietu viņu dzīvē: jo, lai arī kāds krāpnieks viņš nebūtu, viņam taču agri vai vēlu gribēsies apstāties, vai ne?!
Turklāt kolekcijas veidotāji lieliski orientējas sieviešu psiholoģijā un spēj sist pa visām frontēm: spēlēt uz žēlumu un bailēm, mātes instinktu, klasisku sieviešu uzupurēšanos.
Bet! Cilvēki nemainās…Un, ja viņa mīlestības biogrāfija jau uzskaita desmito krāpšan un viņa telefons ir pilns ar visādiem “zaķīšiem” un “saulītēm”, tad tev ir laikt ņemt kājas pār pleciem un bēgt.  

Anna, 29: “Satikos ar vienu tādu “kolekcionāru”, kad biju vēl studente. Visskaistākais universitātes puisis – tas bija cienījams nosaukums, un es, kā viņa draudzene, visapkārt manīju skaudības pilnus skatienus. Paldies Dievam, viss beidzās līdz ar diploma saņemšanu, bet es kaut kā nolēmu painteresēties par viņa likteni un iegāju sociālajos tīklos. Pēc neilgas sarakstes viss tapa skaidrs: nevienas normālas attiecības viņš tā arī nav izveidojis, nevienu nekad nav mīlējis, un turklāt lēti un smieklīgi centās mani apburt. Domāju, ka viņš vienkārši nemāk būt godīgs pret sievieti – lūk, kur ir viņa problēma”.

Manipulators

Pēc pirmā randiņa viņš pāris dienas nogaidīja un pēc tam parādījās, noslēpumaini skatījās stūrī, bet pēc tam ballītē novērsās, it kā mēs nebūtu pat pazīstami, pazuda un parādījās, spēlēja karsts – auksts, kritizēja un apbēra ar komplimentiem…Ar tādu ir skaidrs, ka nebūs labi.
Mednieka un laupījuma spēle reti beidzas ar romān sākumu: jo šīs manieres nekur no paša cilvēka neizzūd, kā arī no attiecībām.

Rita, 30: “Ir gadījušies man pāris reizes vīrieši, ar kuriem viss bija gludi: randiņi, zvani, plāni, perspektīva. Bet kaut kādā brīdī man sagribējās emocionāla adrenalīna, un es sapinos ar “liktenīgo” vīrieti.
Es nakts vidū skrēju uz randiņiem, gaidīju zvanu, zaudējusi apetīti, juku prātā..Bet beigās atjēdzos: veselīgu attiecību vietā es mērķtiecīgi vedu sevi mīlestības atkarībā”.

Tirāns

Tā ir spēcīga personība, spēj uzņemties atbildību, pieņemt lēmumus un aizsargāt!Bet, kas notiek tālāk? Lūk, viņš uzstāj, ka tev ir jāpamet darbs (“Es taču lieliski pelnu, mums abiem pietiks!”), pārbauda tavu īsziņu vēsturi (“Bet, mēs taču uzticamies viens otram!”) un cenšas norobežot tevi no draugiem (“Bet priekš kam tev kaut kādus tuvus cilvēkus, ja tev esmu es?”).

Ieva, 27: “Man bija ļoti stingrs tēvs, un tāpēc, tieši tāpēc es bieži saistījos ar tirāniem. Man likās, ka mīļotais vīrietis mani kontrolēs, būs greizsirdīgs, paliks pie sava un centīsies tev uzspiest savu pasaules uztveri. Par laimi, pavisam drīz izrādījās, ka man ir pārāk spēcīgs raksturs: mani nav tik viegli salauzt. Tagad esmu laīmīga ar patiesi stipru partneri: viņš ir tik ļoti par sevi pārliecināts, ka nesāks tērēt laiku savu prasību uzstādīšanai, un tic izvēles brīvībai”.

Neveiksminieks

Mēs sevi barojam ar ilūziju, ka nestrādājošs un sevi nerealizējis pieaudzis vīrietis ir nomaskējies Andris Bulis. Bet, cik grūti ir atzīt, ka 30 gadu vecais bezdarbnieks 31 gada vecumā nekļūs par miljonāru.
Bet neveiksminieks – tas nepavisam nav ienākumu līmenis, bet gan noteikts rakstura kopums. Neveiksminiekam patīk racionalizēt savu bezdarbību ar kādu īpašu ideoloģiju, kaut ko līdzīgu “visi bagātnieki ir zagļi”, un vinš tic saldajai pasakai, ka viņš ir jāmīl par spīti visam.
Protams, ne visi ir gatavai palielīties ar prātam neaptveramu karjeru un iespaidīgu kontu. Bet neveiksminieki atšķiras ar to, ka apskauž cita panākumus, neieredz visus un visu, netic sev un vienkārši nemāk nopelnīt naudu. Pat vispieticīgāko.

Baiba, 36: “Visus 5 laulībā pavadītos gadus es gaidīju, ka vīrs pēkšņi atjēgsies, saņemsies un sāks pelnīt. Bet ar savu uzvedību es izaudzināju visīstāko alfonsu, kas pēdējos gados dzīvoja un ēda tikai un vienīgi uz mana rēķina. Vienas draudzenes teica, ka ir jāliek viņam kaut ko darīt, citas apgalvoja, ka rezultātus panākšu tikai ar mīlestību un atbalstu, bet es sapratu, ka labāk vienkārši ar lūzeriem nesaistīties: mēs vienkārši esam pelnījušas labākus”.

Problemātiskais

Ar to viņš izšķīrās, jo viņa aizbrauca strādāt uz Ameriku, ar citu – jo viņas vecāki viņu nepieņēma, bet tā viņu krāpa. Viņam jau ir labi “aiz” (vai “zem”), bet aiz viņa muguras – neviens romāns ar pozitīvu iznākumu. Viņa dīvainā uzvedība, kas sareizināta ar viņa skumjo mīlas biogrāfiju, paver noslēpuma plīvuru: ar viņu ne tuvu viss ir kārtībā. 

Agnese, 26: “Nemaz tik sen iemīlējos vīrietī, kurš apbūra un savaldzināja, bet bija ļoti, ļoti sarežģīts. Jau pēc mēneša es atrados mūžīgā attiecību skaidrošanā… Viņš kaut kādas manas sīkas darbības uztvēra par veidu, kā viņu sāpināt, pats uzvedās neadekvāti, bija greizsirdīgs uz tukšu vietu…Tagad es esmu ar viņu šķīrusies, un man vēl spilgti palikušas atmiņā tās izskaidrošanās. Bet labās lietas, lai arī cik ļoti es necenstos, atcerēties ir grūti”.

AVOTS