Kurš produkts tiek uzskatīts par dabīgu zobu balinātāju? Kāpēc sieram jāseko pēc deserta? Vai saldās rozīnes kaitē zobiem? Uzziniet atbildes uz šiem jautājumiem un saglabājiet savus zobus veselus.
Iesākumam sniegsim vispārējas rekomendācijas, kas palīdzēs retāk apciemot zobārstus, lai ārstētu zobus.
Pamatu pamats, saprotams, ir sabalansēta diēta, kas sastāv no produktiem, kas ir bagāti ar kalciju (piemēram, biezpiens, mandeles vai zaļumi), savienojumā ar produktiem, kas ir bagāti ar fosforu (piemēram, gaļa, olas vai zivis). Šī kombinācija palīdzēs saglabāt zobu emalju stipru un veselu. Kalcijs ir noderīgs arī cilvēka kauliem, tai skaitā arī žokļa.
Atteikties tomēr vajadzētu no saldumiem, miltu izstrādājumiem vai “ligīgajiem”: konfektēm, cepumiem, tortēm, čipsiem, maizes. Šie produkti var ilgi noturēties zobos, nodrošinot labvēlīgu augsni baktērijām. Neaizmirstiet, ka daudzi izsmidzinātāji, ledenes vai pilieni pret klepu vai kakla sāpēm satur cukuru – kārotais “enerģētiķis” kariesam. Liela fiziska slodze arī var negatīvi ietekmēt. Ņemiet vērā šādus brīžus un regulāri dienas laikā izskalojiet zobus, vēlams ar fluoerētu ūdeni.
Īslaicīga košļājamās gumijas bez cukura košļāšana pēc ēdiena arī labi ietekmē jūsu zobus: veiklām kustībām tiek novākti ēdienu pārpalikumi, kas palikuši starp zobiem, kā arī palielinās sieklu izdalīšanās, kas samazina mikrobu uzbrukumu.
Siers
Viena no General Dentistry publikācijām paziņo, ka pusaudžiem no 12 – 15 gadiem, kuri ēda čederas sieru, bija mazāks skābuma līmenis mutē nekā tiem, kuri ēda jogurtu bez cukura vai dzēra pienu. Un lūk, kā tas bija.
Pēc ēšanas bērni izskaloja muti ar ūdeni, pēc tam viņiem tika mērīts pH līmenis, kuru atkārtoja pēc 10, 20 un 30 minūtēm. Tiem, kuri ēda jogurtu un dzēra pienu, netika konstatētas nekādas ievērojamas pH līmeņa izmaiņas. Bet pusaudžiem, kuri ēda sieru, tieši otrādi, tika novērota strauja tā krišana. Zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka siers neitralizē paaugstinātu skābju līmeni, palēlinot baktēriju veidošanos. Un pati košļāšana, kas izraisīja papildus siekalu izdalīšanos, veicināja baktēriju izvadi no mutes dobuma.
Papildus visam sierā ir kalcijs – galvenā minerāla hidroksiapatīta sastāvdaļa, kas stiprina zobus, kā arī kazeīns – komplicētā olbaltumviela, kas piedalās zobu emaljas stabilizēšanā.
Tieši tāpēc, ka siers ir tik veselīgs zobiem, to ir ieteicams pasniegt kā desertu vai arī pēc tā.
Tēja
Zinātnieki no Ilinoisas štata universitātes ir atklājuši, ka polifenoli kas atrodami zaļā un melnā tējā, palēlina baktēriju augšanu, kas ir saistītas ar kariesa veidošanos un smaganu saslimšanām. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka cilvēkiem, kas skalo mutes dobumu ar melno tēju 10 minūtes dienā, tika ievērots mazāks nelabvēlīgo mikroorganismu skaits nekā cilvēkiem, kuri muti skaloja tikai ar ūdeni.
Kāds cits pētījums noskaidroja ieteicamo normu tējas mīļotājiem – 3 – 4 krūzītes dienā.
Nevajadzētu ignorēt arī faktu, ka tēja palīdz cīnīties ar nepatīkamo smaku mutē. Pēc zinātnieku vārdiem, tie paši polifenoli neitralizē sēra savienojumus, kas ir nepatīkamās smakas cēloņi.
Taisnības labad pieminēsim, ka tējā ir tanīni – fenolie savienojumi ar tintes īpašībām. Un, jo tumšāks dzēriens, jo vairāk tajā ir tanīnu. Tāpēc pārmēīga aizraušanās ar tēju spēj pasliktināt jūsu zobu gaišo toni. Saskaņā ar šo priekšroka būtu jādod zaļajai tējai, jo tā mazāk krāso zobus, bet tajā pašā laikā tai ir labas aizsargfunkcijas.
Rozīnes
Saldās garšas dēļ rozīnes bieži vien pieskaita pie produktiem, kas kaitē zobu veselībai. Tomēr to saldums nāk no nekaitīgākas (salīdzinājumā ar cukuru) fruktozes, papildus vēl arī māte-daba ir iekārtojusi tā, ka fitoķīmiskās vielas, kas atrodamas rozīnēs, nogalina kariesu izraisošās baktērijas. Saskaņā ar citiem avotiem, žāvētas vīnogas ir veselīgas arī smaganām, jo tajās ir savienojumi, kas pretojas slimību izraisošiem mikroorganismiem.
Tāpēc saprātīgs rozīņu daudzums var kļūt par lielisku pamatu desertiem un dzērieniem, piešķīrot tiem nepieciešamo saldumu bez galda cukura pievienošanas, un attiecīgi arī bez papildus riska zobiem. Galvenais ir zināt mēru! Jo aptaukošanās, cukura diabēta un citu saslimšanu gadījumos rozīnes lietot nav ieteicams.
Un vēl viens fakts zināšanai: jo tumšākas vīnogas (rozīnes), jo lielāks noderīgo vielu daudzums tajās.
Kraukšķīgie dārzeņi un augļi
Burkānu, ābolu vai gurķu graušana palīdz attīrīt zobu virsmu mehāniskā ceļā. Dārzeņi ar augstu šķiedrvielu saturu prasa rūpīgu sagremošanu, kuras laikā izdalās liels daudzums siekalu, kas attīra zobus dabīgā ceļā. Turklāt kraukšķīgā “miziņa” masē smadzenes, uzlabojot to stāvokli.
Tomēr nevajadzētu izdarīt secinājumus par to, ka arī marinēti dārzeņi, piemēram, gurķīši, arī ir veselīgi. Etiķis ir jebkuras marinādes pamats, un patiess mūsu zobu ienaidnieks. Saskaņā ar angļu zinātnieku veikto pētījumu, sālījumu ēšana ikdienā palielina zobu bojāšanās risku. Bet panašķēties svētkos tomēr var, retajiem gadījumiem, kad tiek lietoti skābi – sāļais, nebūs postošas sekas.
Zemenes
Plaši izplatītā sarkanā oga rada mūsos interesi pateicoties unikālam tajā esošo skābju saturam: citronu, ābolu, hinīna, salicil, fosfora un daudzu citu. Kāpēc? (Ne)veiksmīga skābju kombinācija spēj iznīcināt vielas, kas krāso zobu emalju, padarot jūsu smaidu pievilcīgāku.
Dabiskā zobu balinātāja veidošana neizraisīs grūtības. Pietiek saspiest zemenes, samaisīt tās ar dzeramo sodu, uzlikt uz mīkstas birstītes, izsmērēt uz zobiem un “pastu” atstāt uz piecām minūtēm. Pēc tam vajag muti izmazgāt un nepieciešamības gadījumā iztīrīt zobu starpas no tajās iekļuvušām zemeņu sēkliņām. Gatavs! Bet galvenā šeit ir skābe, tāpēc procedūru ieteicams veikt ne biežāk kā reizi nedēļā.
AVOTS
