siluets

Patīkamu lasīšanu!

Katrreiz, kad pārrados mājās, ejot garām viņas logiem, galva pati neviļus pagriezās, un acis satraukti meklēja viņas siluetu. Citreiz man paveicās, bet citreiz skatienam pavērās vien tukša virtuve vai aizkari.

Šovakar man paveicās. Gaisma virtuvē iedegta, man, garām ejot, ļāva saskatīt viņu pilnā augumā, viņas mati bija slapji pēc tikko saņemtās dušas, viņa izklaidīgi darbojās pa virtuvi. Es palēnināju soli, zināju, ka man ir tikai viena vai divas sekundes, un logs būs garām, un es viņu pazaudēšu no skatiena. Viņa pavērās pa logu, un mūsu skatieni sastapās. Es pasmaidīju, nezinot, vai viņa tumsā ārā mani redz, es gan viņu redzēju perfekti. Arī viņa pasmaidīja un draudzīgi pamāja ar galvu sasveicinoties. Kājas mani diemžēl nesa tālāk, un jau pēc brīža es biju garām viņas logiem, pie kāpnēm, lēnām devos augšup uz savu dzīvokli. Ejot garām viņas durvīm, klusu cerību lolots, apstājos, likās, ka sajūtu, kā gaisā virmo viņas šampūna smarža, ieelpoju pilnu krūti, uz brīdi aizvērdams acis kā sapnī. Noklaudzēja atslēga un durvis atvērās.

Viņa bija tāda netipiski simpātiska, vasarraibumu klātu seju, mazu, smailu degunteli, plānām lūpām. Viņai varēja būt ap 35, viņa rūpējas par sevi un savu izskatu un zināja savu vērtību. Viņas augums bija stalts un iznesīgs, tas izstaroja pieredzi, bet arī tos īpašos kutinošos fluīdus, kas sagroza vīriešu prātus tā, ka viss tiek pakārtots Sievietei.

Viņa man sniedza kaut kādus papīrus, ko pastnieks nejauši bija ienesis viņas dzīvoklī. Es pasmaidīju, ņemot vēstules, mani pirksti pieskārās viņas smailajiem, lakotajiem nadziņiem, es smaidīju, neslēpdams, ka izbaudu šo pieskārienu, bet viņa izlikās nemanot, un tikai pēdējā brīdī viņas plauksta itkā nedaudz aizkavejās manējā, mūsu skatieni sastapās. Viņa to nepateica vārdiem, bet acīs viss bija uzrakstīts tik skaidri. Atkāpdamās atmuguriski tumšajā koridorā, viņa atstāja durvis vaļā, es nevarēju pat iedomāties tiešāku norādījumu par šo. Pārkāpu pāri slieksnim, klusējot, un aizvēru aiz sevis durvis.

Viņa aicināja mani dziļāk koridorā, tad virtuvē, pie tā paša lielā loga, kur pirms brīža bija satikušies mūsu skatieni. Uz letes pie izlietnes stāvēja norasojusi glāze, līdz pusei pilna ar baltvīnu. Viņa nevērīgi pacēla glāzi pie lūpām un raudzījās manī. Ģērbta gaiši zilā halātā, viņas zeltainie mati mitri vijās pār pleciem, basās kājas līdz pat ceļgaliem slēptas mīkstajā frotē peldmētelī, viņa uzgrieza man muguru un piegāja pie loga. Tādos brīžos nemēdz uzgriezt muguru.

Es piegāju pie viņas, no aizmugures tik tuvu, ka jau sajutu viņas smaržu, ieelpoju to izbaudot. Un viņas ķermenis nokustējās tā, ka satrieca manas pēdējās šaubu paliekas putekļos, uzpūta tiem spēcīgu dvesmu un aizlidināja nebūtībā. Viņas gurni izliecās, un arī caur biezo halātu es redzēju, kā viņa atšauj dupsi, tikai nedaudz, bet tieši tur, kur stāvēju es, es piespiedos pie viņas no aizmugures, liekot nojaust, par ko es šobrīd domāju. Apskāvu viņu un noskūpstīju uz kakla. Viņas elpa bija strauja, tikpat strauja, cik mana, viņa piespiedās pie manis cieši, arī mans ķermenis atbildēja, loceklis piebriedis spiedās pie viņas kā nevaldāms spēks, pirms izlauzties brīvībā un pakļaut. Es pastiepos atpakaļ, izslēdzu gaismu, nu mūs apspīdēja tikai saltais mēness spīdums no skaidrajām rudens debesīm, viņa, joprojām ar muguru pret mani, pagrieza galvu un kaislīgi skūpstīja mani, es ļāvu mūsu siekalām sajaukties un sirdīm skriet vienotā, satrauktā ritmā. Satvēris viņas halātu plecu augstumā, es to pavilku lejup, atsedzot viņas slaidos, brūni iedegušos un vasarraibumiem klātos plecus, tie majestātiski izcēlās uz loga fona, nosēju tos saviem skūpstiem un ar rokām tikmēr vilku halātu zemāk, līdz tas ar klusu skaņu sabruka pie viņas kājām. Tagad viņa bija kaila manā priekšā, pastiepusies nedaudz uz pirkstgu galiem, viņa izlicās kā kaķene, labpatikā, bet arī saspringtās gaidās, kuras es it nemaz negribēju viņai liegt. Satvēru viņas krūtis plaukstās, saspiedu un spiedos pie viņas, zināju, ka ilgi es nebūšu apģērbts, un, skūpstot viņu, novilku arī sev kreklu, atpogāju siksnu un ļāvu biksēm noslīdēt uz grīdas. Manas rokas satvēra viņas dupsi, uz mirkli ieslīdeja starp tā apaļumiem, lai sajustu, cik viņa ir mikla. Ak, vai manī varēja būt jelkādas šaubas par viņas vēlmi un gatavību, mani pirksti iegrima jaunās sievietes makstī, es sajutu, ka strauji zūd mana kontrole par sevi, ka manu prātu izslēdz kaut kas varenāks, kaut kas tik zemapziņā pamatīgs, kam nespēj pretoties visu zinošā apziņa. Mans loceklis sasprindzis un izslējies pret viņu, taču viņa to neredz, viņas seja pievērsusies logam, galva noliekta uz priekšu, rokas atspiedušās pret palodzi un gurni pavirzīti pret mani, viņa kā gaidot vēl nedaudz iepleta kājas, un es vairs nebremzēju sevi, saņēmis savu locekli rokā, noliecu to nedaudz, lai tas paslīdētu zem viņas dupša tieši iekša miklajā kājstarpē, es ietriecos stipri un uzreiz viss, katrs mana daikta centimetrs pazuda viņā, tik dziļi, ka, likās, es viņu nedaudz paceļu no zemes. Viņa kaislīgi ievaidējās, es, uzlicis rokas uz viņas gurniem un tos stipri satvēris, ka pirksti iegriezās viņas miesā, triecos viņā, strauji un kā izsalcis, viņas baudas elsas mijās ar manējām, es nemēģināju slēp, cik ļoti erotisks, uzbudinošs ir šis brīdis, kad sieviete padodas un atdodas, kad visa viņas būtība ir priekš vīrieša, un tik ērti un ļauj vīrietim kontrolēt un vadīt šo kaisles procesu tā, kā viņam tīk visvairāk! Manas kustības, saraustītas, bet precīzas, es ieelpoju viņas smaržu, ausīm apriju katru viņas vaidu, baudīju katru viņas ādas centimetru, glāstīju plecus, skūpstīju kaklu, austiņas, matus atmetusi uz vienu pusi, viņa pagrieza seju pret mani, kustoties grūdoši viņā, es viņu skūpstīju, gaiši zilās acis puspievērtas baudā raudzījās manī, lūpas dvesa kaisli, kuru es slāpēju ar savām lūpām, jutu, ka viņa kustās līdzi, ka arī viņas ķermenis trīc nepacietībā piedalīties, trīsas kļuva izteiktākas, nu jau viņa drebēja manos apskāvienos, es sapratu, ka nespēju sevi apstādināt, mēģināju ātri pārslēgties uz ģeopolitisko situāciju Latvijā un gaidāmo izglītības reformu, taču viņa bija pārāk laba, viņai bija pārāk labi, viņa iekliedzās un spiedās ar dupša apaļumiem pret mani, nu jau visu virtuvi piepildīja skaņa, kad es triecos pret viņu, viņa sastinga, es redzēju, kā viņa saspringst un pamirst, uz brīdi, lai jau nākamajā brīdī sabruktu uz palodzes, ar krūtīm atspiesdamās un aukstās virsmas, viņa drebēja un tik ļoti izliecās, ka iegāju viņā viss, sajutu trakojam pulsu uz sava locekļa, tas pukstēja un draudēja pārsprāgt viņā, es triecos kā negudrs, zinot, ka man būs tikai sekunde vai mazāk, lai paspētu pēdējā brīdi izbēgt no viņas karstās kājstarpes, ka man vistrakākajā brīdī būs jāspēj kontrolēt sevi, bet vēl jau nē, vēl jau vienu grūdienu var, un vēl vienu, un vēl … Es beidzu, bet pirms spēju ko saprast, viņa, satvērusi manu locekli, slapju viņas sulās,  izrāva to no savas kājstarpes un tajā pat mirklī ieslidināja atpakaļ sevī tikai nedaudz augstāk, ar spēku to iespiežot savā dupsī, tas tik ļoti mani pārsteidza, bet beigu sākums jau bija klāt, es zemā balsī ierēcos, nekontrolēdams vairs neko, kas notiek, un šļācos viņas dupsī, es iegāju dziļi viņā, jutu, kā līdz ar viļņiem caur manu locekli es ielīstu viņā, ar šalti un spēku es triecos dziļāk viņas anālajā caurumiņā, kliedzot pie sevis un cenšoties nezaudēt prātu, es beidzu, stipri, kaislīgi un nevaldāmi, vēl un vēl es izpumpēju sevi visu viņas dupsī, līdz bauda sasniedza augstāko punktu, es apstājos. Aizvēris acis un neelpojot, es apstājos mirklī, kas tajā brīdī bija stiprākais, ko jelkad biju piedzīvojis.

 
Nav komentāru

Atstāt komentāru

Dieviete.lv,  noteikumi, ētikas kodekss, info@dieviete.lv 2020

+371 66 66 00 22  Valguma iela 31a, Rīga.

or

Log in with your credentials

Forgot your details?