Sievietes kļūst par upuriem ne tad, kad pret viņām tiek izdarītas noziedzīgas lietas, bet gan tad, kad viņas izvēlas ar to samierināties un klusēt.
Vardarbība pret sievietēm ir dzimumu nevienlīdzības rezultāts – un diemžēl vienīgais veids, kā pret to cīnīties, ir runāt par to skaļi un censties tam stāties pretī.
Dažkārt, lai sevi aizstāvētu, sievietēm ir vajadzīgs atbalsts no savas ģimenes, lai viņas varētu iegūt nepieciešamo pašapziņu stāties pretī pāridarītājiem. Tas, kā šī jaunā sieviete ir reaģējusi uz to, kas viņai tika izdarīts, un kā to uztvēra viņas mamma, ir ideāls paraugs tam, kā sievietēm šādās situācijās būtu jārīkojas.
“Es esmu medmāsa slimnīcā: mums nav atļauts darba laikā nēsāt līdzi telefonus, tādēļ tas vienmēr stāv manā skapītī. Slimnīcas recepcija saņēma zvanu pa privātu līniju – zvans bija domāts man.
Telefonā: “Šeit [skolotāja] no [skolas]. Ir noticis incidents, kurā ir iesaistīta jūsu meita. Jums nekavējoties jābrauc uz skolu.”
Es: “Vai viņa ir slima vai ievainota? Vai tas nevar pagaidīt līdz manas maiņas beigām? Tā beigsies pēc divām stundām.”
Telefonā: “Jūsu meita ir ievainojusi citu cilvēku. Mēs cenšamies jūs sazvanīt jau 45 minūtes. Tas patiešām ir ļoti nopietni.”
Es aizbraucu uz skolu, tiku aizvesta uz direktora kabinetu. Es ieraugu savu meitu, viņas gada klases pārstāvi, skolotāju (vīriešu dzimtes), direktoru, puisi, kuram visa seja ir asinīs un viņa vecākus.
Direktors: “Misis [mans vārds], cik laipni no jūsu puses, ka jūs BEIDZOT mums pievienojāties.”
Es: “Jā, slimnīcā nav daudz brīvā laika. Pēdējo stundu pavadīju, asistējot ārstu, kurš 7 gadus vecam puikam lika 40 šuves, jo viņu piekāva viņa māte ar metāla kausu – pēc tam man nācās runāt ar policiju. Atvainojos par sagādātajām neērtībām.”
Pēc tam, kad noskatījos uz to, kā direktors cenšas noslēpt savu apkaunojumu, viņš man izstāstīja, kas ir noticis. Puisis bija attaisījis vaļā manas meitas krūšturi, un viņa bija viņam iesitusi pa seju divas reizes. Man radās iespaids, ka viņi uz manu meitu bija dusmīgāki nekā uz puisi.
Es: “Ā, un jūs no manis vēlaties dzirdēt, vai es iesniegšu apsūdzību pret zēnu par manas meitas seksuālu aizskaršanu un pret skolu par to, ka tā ir ļāvusi viņam to izdarīt?”
Viņi visi kļuva nervozi, līdzko izdzirdēja vārdus “seksuāla aizskaršana”.
Skolotājs: “Es nedomāju, ka tas bija tik nopietni.”
Klases vecākais: “Lūdzu, nepārspīlēsim.”
Direktors: “Jūs mazliet nesaprotat situāciju.”
Zēna māte tajā brīdī sāka raudāt. Es pagriezos pret savu meitu, lai uzzinātu, kas ir noticis.
Meita: “Viņš nepārstāja pieskarties manam krūšturim. Es viņam lūdzu pārstāt, bet viņš to nedarīja, tādēļ es par to pateicu skolotājam. Viņš man teica, lai es to vienkārši ignorēju. [Zēns] to turpināja darīt un rezultātā attaisīja manu krūšturi, tādēļ es viņam iesitu. Tad viņš pārstāja.”
Es pagriezos pret skolotāju.
Es: “Jūs ļāvāt viņam to darīt? Kāpēc jūs viņam nelikāt pārtraukt? Panāciet šurp un ļaujiet man pieskarties jūsu bikšu priekšpusei!”
Skolotājs: “Ko? Nē!”
Es: “Vai tas jums šķiet nepiedienīgi? Kādēļ gan jūs neaizejat un neparaustās [klases vecākās] krūšturi? Paskatīsimies, cik jautri tas viņai liksies. Vai arī zēna mammas krūšturi. Vai manu. Jūs domājat, ka tikai tādēļ, ka viņi ir bērni, tas ir jautri?”
Direktors: “Ar visu cieņu, bet jūsu meita tik un tā iesita citam bērnam.”
Es: “Nē, viņa sevi aizstāvēja pret seksuālu uzbrukumu no cita cilvēka. Paskatieties uz viņiem: viņš ir lielāks un garāks par viņu. Cik reizes viņai vajadzēja viņam atļaut sev pieskarties? Ja cilvēks, kuram būtu jāaizstāv un jāpalīdz, nepievērš tam nekādu uzmanību, ko citu viņai darīt? Viņš tik stipri rāva viņas krūšturi, ka tas atvērās.”
Zēna mamma vēl joprojām raudāja, viņa tēvs izskatījās dusmīgs un apkaunots. Viņa skolotājs ar mani centās neizveidot acu kontaktu. Es paskatījos uz direktoru.
Es: “Es vedīšu viņu mājās. Es domāju, ka puisis ir guvis savu mācību. Un es ceru, ka nekas tamlīdzīgs vairs nekad neatgadīsies – ne tikai manai meitai, bet nevienai citai meitenei šajā skolā. Jūs neatļautu viņam tā darīt nevienam skolas darbiniekam, tad kādēļ jūs ļaujat viņam to nodarīt manai 15 gadus vecajai meitai? Es par to ziņošu vadītājiem. Un, ja tu (pagriezos pret zēnu) vēl kādreiz pieskarsies manai meitai, es likšu tevi arestēt par seksuāliem uzbrukumiem. Vai tu mani saprati?”
Es biju tik dusmīga, ka savācu visas savas meitas mantas un aizgāju. Ziņoju par situāciju vadībai no katoliskās skolas (kur meita mācās), un man tika apsolīts, ka šo lietu nopietni izskatīs. Vēl arī ziņoju par gadījumu OFSTED (skolu kontrole), un viņi bija tikpat ļoti pārsteigti, cik es un solīja sazināties ar skolu. Mana meita konkrētajam priekšmetam tika ievietota citā klasē, prom no skolotāja un konkrētā zēna.”
Pārsteidzoši spēcīga un pašpārliecināta mātes rīcība, un, kā nekā, taisnība ir viņas pusē.
interesanti, kā tas puika tika pie viņas krūštura? Varbūt nevajag staig āt pusplikai puiku priekšā kad viņiem pubertātes vecums un testesterona vētras. Meitenei vel paveicas ka tas nebija arābs, tiem tagad vairāk tiesības nekā vietējiem vīriešiem un arī meitenēm.
Un kāds tur sakars ar seksu, bija konstatēts akta mēginājums? tas ir tas pats kad pukas viens otram uzliek kniepadatas uz krēsla. laikam arī kautk ko ar seksu saistītu te var sadomāt…
Tiešām – kirdik – skolā neesat gājis, meitenes neesat redzējis, aprakstītā situācija sveša? Nezināt, kā atvērt meitenei krūšturi caur jebkuru blūzīti, jaciņu, džemperi? Labi atceros šo posmu. Man paveicās, ka skolas vadība nepārprotami lika saprast, ka šāda uzvedība nav pieņemama.