Īpaša uzmanība jāpievērš pareizai ēšanai, jo stress un ēšanas paradumi iet roku rokā. Nevajadzētu raudošu bērnu nomierināt ar našķi, jo pēc tam ar emocionāla veida ēšanas paradumiem būs jācīnās teju visu mūžu. Tāpat daudzi bērni negrib ēst vecāku sagatavoto ēdienu. Kā risinājums blakus tiek novietots mobilais telefons vai planšete – bērns paēd, neapzinoties, cik daudz apēd, jo viņa uzmanība tiek novērsta uz kaut ko citu. Visas šīs lietas ilgtermiņā var radīt būtiskas ēšanas problēmas, kas var negatīvi ietekmēt veselību. Tāpat uzturu jāpapildina ar magniju un B6 vitamīnu. Tiem piemīt nervu stiprinošas un nomierinošas īpašības, kas palielina noturību pret stresu. Magnijs palīdz arī atslābināt muskuļus, labāk sagatavojot bērnu kvalitatīvam miegam.
Savukārt Uģis Kuģis norāda, ka vēdiskajā audzināšanā vecāki pievērsa uzmanību bērna „stihijai” jeb viņa dzīves aicinājumam. Katram cilvēkam jau kopš bērnības ir izteiktāka skolotāja, vadītāja, biznesmeņa vai strādnieka puse. Daudzu vecāki neieklausās sava bērna vēlmēs, turpinot sūtīt bērnu uz ārpusskolas pulciņiem, kas viņam patiesībā nav piemēroti. Savukārt tas var radīt bērnam stresu. Piemēram, ja bērna „stihija” nav sports, viņš nebūs tik veikls un izturīgs, kā tie, kuriem tas ielikts liktenī. Tāpat vēdiskais filozofs aicina vecākus padomāt, vai ar pulciņiem viņi necenšas patiesībā panākt vairāk laiku sev, lai varētu darboties telefonā vai ar citām lietām. Cik daudz vecāku skatās, ko bērns dara ārpus skolas un kādas ir viņa attiecības ar pulciņa vadītāju, citiem bērniem? Vecākiem ir bērnam jājautā, kā viņam klājas, un jāsaprot, ka ar bērnu nodibināt abpusēju dialogu ir ilgstošs darbs. Runāt ar bērnu un aktīvi līdzdarboties viņa ikdienā ir ļoti svarīgi!
