– Savās lekcijās klausītājiem jautāju: vai zināt, kāds izskatās jūsu lielākais ļaundaris? Un pielieku katram pie sejas spoguli, lai redz sevi. Tad jautāju: vai zināt, kāds izskatās vislabākais dziednieks? Un atkal parādu viņu sejas spogulī. Neveselība ir tad, kad veselība uzgriezusi muguru. Tā ir kā medaļas otrā puse.
Neveselība nav ne sods, ne lāsts. Vienkārši cilvēks aizmirsis par savu veselību, pats sevī ievadījis negatīvo programmu, – stāsta dziedniecības un ārstniecības centra “Akvilona” vadītājs, psihoterapeits un dziednieks Oskars Peipiņš.
– Uzskatu, ka sevis dziedināšanu var apgūt ikviens cilvēks. Piemēram, saku, ka jebkuru cilvēku varu iemācīt aizmigt vienas minūtes laikā. Taču visbiežāk dziednieku apmeklē klienti, kuri savu runu sāk ar jautājumu: cik reižu man būs pie jums jānāk, cik seansi vajadzīgi, lai es izdziedinātos? Šis cilvēks jau ir upuris, viņš pats negrib uzņemties atbildību par savu veselību. Gaida, kad dziednieks ieteiks lietot zālītes, kompreses likt utt. Lai gan patiesībā cilvēkā pašā jau ir iekšā visa aptieka.
Mēs ar domāšanu programmējam savu karmu, modelējam likteni. Cilvēka domas mentālajā ķermenī saglabājas divus gadus. Ja es, piemēram, domāju: man ir slikta atmiņa, – tad kā gan tā nepasliktināsies.
Ja cilvēks ļoti baiļojas, domā – ka tik kāds neuzbrūk, somā allaž nēsā līdzi gāzes baloniņu, tad nevajag brīnīties, ka tiešām kāds arī uzbruks. Tāpēc, ka cilvēkam pietrūkst ticības, ka ar viņu viss būs labi. Viņš pats sev uzraksta nelabvēlīgo scenāriju.
Oskars Peipiņš skaidro, ka dziedināšanā izšķir vairākas pakāpes. Pirmā ir klātbūtnes dziedināšana. Tai obligāti nav jābūt svētvietai. Tas var būt jebkurš stūrītis pilsētā, kurš pievelk cilvēku.
Starp citu, laba enerģētika bijusi pie Centrālās stacijas lielā pulksteņa, jo daudzi cilvēki šajā vietā norunāja tikšanos, uz kuru devās ar prieku, cerībām. Te sakrājās pozitīvu psihoinformatīvo enerģiju lauks.
Ir teiciens: vislabākās zāles aug pie mājām, kur esi piedzimis. Kad ir slikti, tad domās vajag septiņas reizes apiet apkārt savai mājai. Otra pakāpe ir rokas uzlikšana slimajam cilvēkam vai sāpošajai vietai vai
aizlūgšana par viņu. Trešā pakāpe ir vārds – verbalizācija, bet ceturtā – dabas veltes: augi, gaiss, ūdens, uguns, koks, akmens, metāls.
Cilvēka enerģētisko kodu deformē arī nepareizi izvēlēts vārds.
– Vajadzētu izvairīties bērnu nosaukt par godu kādam sencim, jo tā bērns pārnes uz sevi cita cilvēka dzīvi un viņam var būt smagi, enerģētiski tiek apgriezti spārni. Nav arī īsti labi, ja dēlu nosauc tēva vārdā, jo tēva enerģētika var nospiest bērnu. Ja ir dots tēva vārds, tad vismaz vajag uzsvērt vārdu “jaunākais”, piemēram, Kārlis jaunākais.
Bulgārijā dziļos laukos ir saglabājies rituāls: kad piedzimst bērns, visvecākais ģimenes loceklis iziet laukā un pirmajam pretimnācējam vaicā, kā nosaukt bērnu. Jo viņi tic, ka Dievs sūta garāmgājēju, kurš
zina, kādu vārdu bērnam dot. Ja ģimenē ir jau kāds bērns, tad vislabāk būtu prasīt viņam, kādā vārdā saukt brāli vai māsu, jo bērnu dvēseles tur augšā ir bijušas tuvu kopā un viņš precīzi zinās, kāds vārds
jāliek.
Latvijā vai katrs desmitais vīrietis ir Jānis. Tāpēc šim vārdam enerģētiski trūkst individualitātes, tam ir bara efekts. Un vēl vārds “Jāņi” saistās ar dzeršanu, jo kas tie par Jāņiem, kad nedzer alu. Ja arī
grib dēlu saukt par Jāni, tad jādod otrs – kristītais vārds, kuru savā aizbildniecībā ņem sargeņģelis. Patiesībā jau tur augšā ir īstākā “grāmatvedība” un sargeņģelis ir īstais krusttēvs. Ir speciāla tehnika, kā var noteikt vārda un uzvārda saderību. Katram alfabēta burtam atbilst savs skaitlis, un tad var izrēķināt šo enerģētisko saderību. Ja vārds ir enerģētiski vājš, tad “strādā” tikai uzvārds. Bet arī uzvārdiem ir sava enerģētika. Reizēm sievietes gluži intuitīvi jūt, ka nevēlas pieņemt vīra uzvārdu. Bet citreiz sievieti pievelk ne tik daudz konkrētais vīrietis, bet gan viņa enerģētiski spēcīgais uzvārds. Man bija kāda paciente, vārdā Broņislava. Viņa sevi uzskatīja par vecu, teica: man jau ir 27 gadi. Sieviete šķita tāda smagnēja, nekā sievišķīga viņā nesaskatīju. Viņai bija radušās dažādas dvēseliskas problēmas. Vārds Broņislava
pats par sevi ir labs katoļu vārds, bet izrādījās, ka jau ilgu laiku visi viņu sauc par Broņu. Lūdzu, lai viņa atnes savas fotogrāfijas, kuras pašai patīk. Viņa atnesa tikai skolas laika foto, kurās redzama meitene
gaišām un starojošām acīm. Bet pati staigāja garās biksēs un “ezītī” apgrieztiem matiem.
Kaut kas viņu bija apslāpējis, piezemējis, ja reiz tāda nesakritība starp vēlamo un esošo tēlu. Man meditējot nāca atklāsme, ka meitenei vajadzīgs cits vārds. Viņa arī atzinās, ka mamma gribējusi dot vārdu Inese, bet vecmāmiņa bijusi pretī.
Es teicu: turpmāk saukšu tevi par Inesi un arī citiem palūdziet, lai sauc šajā vārdā.Pēc pusgada viņas dzīve sāka mainīties, viņa burtiski izslējās, zaudēja lieko svaru, ataudzēja garākus matus, sāka sievišķīgi ģērbties, arī personīgajā dzīve sāka veikties. Viņai vienkārši enerģētiski izauga spārni.
Gadās arī klienti, kuri vēlas izmantot tikai Peipiņa sāpju noņemšanas spējas, nevis likvidēt galveno sāpju cēloni.
– Reiz vēlu vakarā zvana viena sieviete un lūdz, lai noņemu viņai zobu sāpes, jo zobārsts tik vēlu vairs nestrādā. Savienoju viņas ēterisko ķermeni ar savu dubultnieku. Gluži fiziski sajūtu, ka viens mans zobs sāk pulsēt. Savās domās, ņemot palīgā noteikta ritma elpošanas tehniku, iekapsulēju šīs zobu sāpes tādā kā seifā. Jūtu, man zobs beidz pulsēt. Kliente priecīgi apstiprina, ka viņai vairs nesāp zobs. Bet sievietei saku: jūsu zobs ir slims, rīt noteikti aizejiet pie zobārsta. Pēc sešām dienām viņa zvana atkal un paziņo, ka sāp zobs. Sapratu – pie zobārsta nav bijusi un arī netaisās iet, jo šoreiz piezvanīja no rīta, kad zobārsta apmeklējums ir iespējams. Mana iekšējā balss teic: pastiprini šīs sāpes, lai tās kļūst neizturamas un viņa tomēr aiziet pie zobārsta. Pēc brīža sieviete sāk bļaut: ko jūs darāt, vai jūs neesat vēl pamodies? Bet citādi es nevarēju rīkoties…
