sieviete-vasarraibumi

Kognitīvie izkropļojumi – sistemātiskas kļūdas cilvēka domāšanā, sava veida loģiski slazdi. Noteiktās situācijās mums ir tendence rīkoties pēc iracionāliem uzvedības modeļiem, pat tad, kad domājam, ka vadāmies no veselā saprāta.

1. Kontroles ilūzija

Cilvēki mēdz pārvērtēt savu ietekmi uz notikumiem, kuru veiksmīgā iznākumā viņi ir ieinteresēti. Šis fenomens tika atklāts 1975. gadā. Amerikāņu psihologs E. Langers veica eksperimentu ar loterijas biļetēm. Dalībnieki tika sadalīti divās grupās: pirmās grupas cilvēki varēja paši izvēlēties loterijas biļetes, bet otrajā grupā tās tika izdalītas. Divas dienas pirms izlozes eksperimentētāji dalībniekiem abās grupās piedāvāja apmainīt savu biļeti pret citu, jaunā loterijā ar lielākām izredzēm uzvarēt. Acīmredzami šis priekšlikums bija izdevīgs, bet tie dalībnieki, kuri paši bija izvēlējušies biļetes, nesteidzās ar maiņu – it kā viņu biļetes personīgā izvēle varētu ietekmēt iespējamību uzvarēt.

2. Priekšroka – nulles riskam

Iedomājieties, ka jums ir izvēle: samazināt nelielu risku līdz nullei vai ievērojami samazināt lielu risku. Piemēram, samazināt līdz nullei aviokatastrofas vai krasi samazināt auto negadījumu skaitu. Ko tu izvēlētos?

Pamatojoties uz statistikas datiem, labāk būtu izvēlēties otro variantu: mirstība no aviācijas nelaimes gadījumiem ir daudz zemāka nekā mirstība ceļu satiksmes negadījumos – rezultātā šāda izvēle glābtu vairāk dzīvību. Tomēr pētījumi liecina, ka lielākā daļa cilvēku izvēlas pirmo variantu: nulles risks vismaz kādā jomā izskatās nomierinošāks, pat ja tavas izredzes kļūt par upuri lidmašīnas avārijā ir nenozīmīgas.

3. Selektīvā uztvere

Pieņemsim, ka tu neuzticies ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izmantošanai. Un, ja tēma tevi ļoti satrauc, tu droši vien lasi ziņas un rakstus par ĢMO. Lasot kļūsti arvien pārliecinātāks: briesmas ir acīmredzamas. Bet ir viens āķis – liela iespējamība, ka tu pievērs daudz lielāku uzmanību jaunumiem, kas apstiprina tavu viedokli, nekā argumentiem par labu ĢMO. Tātad – tu zaudē objektivitāti. Tendenci pievērst uzmanību informācijai, kas atbilst viņu cerībām, un ignorēt pārējo, sauc par selektīvu uztveri.

4. Spēlmaņa kļūda

Spēlmaņa kļūdas bieži piemeklē azartspēļu cienītājus. Daudzi no viņiem cenšas atrast saikni starp vēlamā iznākuma varbūtību kādam nejaušam notikumam un iepriekšējiem rezultātiem. Vienkāršākais piemērs – metot gaisā monētu: ja deviņas reizes pēc kārtas uzkrīt “cipars”, lielākā daļa cilvēku nākamajā reizē liks uz “ērgli”, it kā pārāk biežā “cipara” uzkrišana palielinātu zaudējuma varbūtību. Patiesībā izredzes ir tās pašas – 50/50.

5. Izdzīvojušo aizspriedums

Šo loģisko slazdu atklāja Otrā pasaules kara laikā, bet iekrist tajā var arī miera laikā. ASV militārā vadība nolēma samazināt zaudējumu skaitu starp bumbvedējiem un izdeva pavēli: pēc kauju rezultātiem noskaidrot, kuru gaisa kuģa daļu aizsardzību vajag pastiprināt. Sāka pētīt atgriezušās lidmašīnas un konstatēja daudz caurumu uz spārniem un astes – šīs daļas arī tika nolemts stiprināt. No pirmā acu uzmetiena tas izskatījās diezgan loģiski – bet, par laimi, militāristiem nāca palīgā uzraudzības statistiķis Abrahams Valds. Viņš paskaidroja, ka viņi gandrīz pieļāva fatālu kļūdu. Patiesībā caurumi lidmašīnās, kuras atgriezās, sniedza informāciju par to stiprajām, nevis vājajām pusēm. Lidmašīnas, kuras “ievainoja” citās vietās – piemēram, motorā vai degvielas tvertnē – vienkārši neatgriezās no kaujas lauka.

Par principu “izdzīvojušie-ievainotie” der aizdomāties arī mūsdienās, kad mēs gatavojamies izdarīt priekšlaicīgus secinājumus, balstoties uz asimetrisku informāciju par divām grupām.

6. Caurspīdīguma ilūzija

Jūs esat situācijā, kad nepieciešams samelot. Bet to ir tik grūti darīt – jūs domājat, ka jums redz cauri, ka kaut kas tūlīt nodos melus. Pazīstami? Šī “caurspīdīguma ilūzija” – tendence cilvēkiem pārvērtēt citu spēju izprast viņu patieso motivāciju un pārdzīvojumus. Kāpēc tā notiek? Visticamāk, tāpēc, ka mēs zinām pārāk daudz par sevi. Un tāpēc mēs domājam, ka mūsu zināšanas ir acīmredzamas arī novērotājam no malas. Caurspīdīguma ilūzija tāpat darbojas pretējā virzienā: mēs pārvērtējam savas spējas atpazīt citu cilvēku melus.

7. Barnuma efekts

Izplatīta situācija: cilvēks lasa un pamana horoskopu. Protams, viņš netic visām šīm pseidozinātnes padarīšanām, bet tāpat vien, izklaides nolūkos nolemj palasīt horoskopu. Bet dīvaina lieta: viņa zīmes apraksts diezgan precīzi sakrīt ar viņa priekšstatiem par sevi. Šīs lietas notiek pat ar skeptiķiem: psihologi sauc šo fenomenu “Barnuma efekts” – par godu XIX gadsimta amerikāņu šovmenim un gudram manipulatoram F. Barnumam. Lielākā daļa cilvēku mēdz uztvert diezgan vispārīgus un izplūdušus aprakstus par precīziem savas personības aprakstiem. Un, protams, jo apraksts pozitīvāks, jo vairāk sakritību. Šo efektu izmanto astrologi un pareģi.

8. Pašpiepildošā pareģojuma efekts

Viena no domāšanas kļūdām, kas arī palīdz pareģiem. Tās būtība ir tāda, ka pareģojums, kas izklausās pārliecinoši, var motivēt cilvēku veikt pasākumus, lai īstenotu to. Rezultātā pareģojums, kuram nemaz nebija pārāk lielas izredzes piepildīties, pēkšņi kļuva par īstenību. Klasiska šī pravietojuma versija ir aprakstīta Aleksandra Grīna romānā “Sārtās buras”. Visa pilsēta zināja par pareģojumu, ka reiz pēc galvenās varones pāri jūrai ieradīsies princis ar kuģi ar sārtām burām. Puisis, kurš meiteni iemīlēja, nolēma šo “pareģojumu” īstenot dzīvē.

9. Fundamentāla atribūcijas kļūda

Mēs sliecamies izskaidrot citu cilvēku uzvedību ar viņu personīgajām īpašībām, bet savu rīcību – ar objektīviem apstākļiem, jo īpaši, ja runa ir par kādām neveiksmēm. Piemēram, otrs cilvēks noteikti kavē, jo ir nepunktuāls un paviršs, bet savu kavēšanos vienmēr iespējams izskaidrot ar bojāto modinātāju vai sastrēgumiem. Turklāt tie nav tikai ārēji paskaidrojumi, bet arī mūsu iekšējais redzējums par situāciju – un šī attieksme neļauj mums uzņemties atbildību par savu rīcību.

10. Morālās uzticamības efekts

Priesteris paņēma kukuli, senatoru, kurš iestājas par ģimenes vērtībām, nofotografēja striptīza bārā. Šajos šķietami ārkārtas gadījumos ir skumja likumsakarība – ja personai ir spēcīga pozitīva reputācija, kādā brīdī viņam var rasties iluzora pārliecība, ka viņš tiešām ir bezgrēcīgs. Un, ja viņš ir tik labs, mazs vājuma brīdis neko nemainīs.

 

veselam

 
0 Komentāru

Komentēt

Dieviete.lv,  noteikumi, ētikas kodekss, [email protected] 2019

+371 66 66 00 22  Valguma iela 31a, Rīga.

or

Log in with your credentials

Forgot your details?