9.februārī aizritējis jau iepriekš izziņotais pikets pie Saeimas – to atbalstījusi sabiedrības dāma, Mrs. Globe 2012 titulētā Lienes Skulme un sievišķīgākā ātro kredītu kompānija LadyLoan.lv. Piketētāju ideja ir padarīt sieviešu dienu par brīvdienu, tādējādi vēršot sabiedrības uzmanību uz Latvijā valdošo dzimumu nevienlīdzību.
Bruņojušies ar plakātiem, saukļiem un izturību nostāvēt vairāk kā stundu aukstajā 9. februāra rītā, piketētāji sagaidīja uz darbu ieradušos deputātus, un vērsa viņu uzmanību uz dzimumu līdztiesības jautājumiem. Piketētāji vēlas panākt, lai 8. marts tiktu padarīts par brīvdienu.
“Ar šo piketu mēs aizsākam balsu vākšanu iniciatīvai “Sieviešu dienai būt brīvdienai” – tajā plānots panākt izmaiņas likumdošanā un padarīt sieviešu dienu par oficiālu brīvdienu, nostiprinot dzimumu vienlīdzību kā Latvijas sabiedrības vērtību.” stāsta piketa vadītāja Liene Skulme.
Piketētāju vidū bija arī androgīnais modes blogeris Jaroslavs Barišņikovs un realitātes šovu zvaigzne Evelīna Šaulīte, kuri līdzās pārējiem protestētājiem uzsvēra dzimumu līdztiesības nozīmību veselīgā un pareizi funkcionējošā sabiedrībā.
LadyLoan.lv iedvesmotā domubiedru grupa uzskata, ka sieviešu diena ir kas vairāk par nošļukušu tulpi, kuru uzdāvināt kolēģei darba vietā – jau sākotnēji šī diena ir radīta ar mērķi, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz sieviešu tiesību un dzimumu vienlīdzības jautājumiem un mazinātu sabiedrībā valdošos aplamos stereotipus, tādējādi panākot sieviešu vienlīdzīgas tiesības uz darbu un par to saņemto atalgojumu.
Lai arī Latvija ir Eiropas valsts, kuras teritorijā sievietes pirmo reizi ieguva balsstiesības jau 1905. gadā (salīdzinot ar Šveici – 1971. gadā) šeit pat arī Latvijas progresīvais izrāviens priekšā citām Eiropas valstīm apstājās.
Latvijā ir lielākais darba vietā nodarbināto sieviešu īpatsvars visā Eiropā, sastādot 51% no strādājošajiem, kā arī to sieviešu skaits, kuras ieņem vadošus amatus uzņēmumos un valsts pārvaldē. 44% vadošo amatu Latvijā ieņem sievietes, un tas ir lielākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm.
Tomēr, ņemot vērā faktu, ka 54,2% no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir sievietes, rodas jautājums, kas mūs traucē pārvarēt atlikušos 10% nevienlīdzības? Vēl jo vairāk – sievietes Latvijā salīdzinoši biežāk iegūst augtāko izglītību, nekā vīrieši. Piem. 2011. gada 4. ceturksnī nodarbināto sieviešu vidū augstākā izglītība bija 43% sieviešu, kamēr nodarbināto vīriešu vidū – 23%.
Lai arī sievietes biežāk iegūst augstāko izglītību, CSP dati sniedz informāciju, ka visās no jomām (saimniecisko darbību veidiem) sieviešu atalgojums vidēji ir mazāks, nekā vīriešiem. Piemēram, finanšu un apdrošināšanas sfērā sieviešu atalgojums veido 60% no vīriešu atalgojuma.
Tātad, ja vīrietis, strādājot šajā sfērā, nopelna 1000 EUR, tad sieviete saņemtu tikai 600 EUR. Eurostat dati rāda, ka Latvijā kopumā starpība starp vidējo bruto algu stundā vīrietim un sievietei ir 14,9%.
Trīs biežāk minētās problēmas vai sarežģījumi, ar kuriem, pēc uzņēmuma augstākā un vidējā līmeņa vadītāju domām, varētu saskarties uzņēmums, kurā vadošu amatu ieņemtu sieviete, ir – lēmumu pieņemšana emociju iespaidā, nepārdomāti, loģikas trūkums (13%), citu uzņēmumu vadītāji – vīrieši neuztver nopietni, distancējas, nevēlas sadarboties (9%), kā arī nenopietna attieksme pret vadītāju – sievieti, disciplīnas trūkums, pārāk liela demokrātija, stingras vadības trūkums (7%).
Latvijas sievietes ir izglītotas, taču sabiedrībā pastāvošais dalījums starp vīriešu un sieviešu profesijām bieži vien liek sievietēm izvairīties no studijām, kuras nodrošina ceļu uz augstāk apmaksātiem amatiem, kā rezultātā sievietes nonāk amatos, kuri ir sliktāk apmaksāti.
Stereotipi par sieviešu un vīriešu atšķirībām sabiedrībā jau pastāv, taču papildus tiek kultivēti arī valsts institucionālā līmenī. Piemēram, 2014. gadā LR Labklājības Ministrijas izdotā pirmslaulību informatīvā bukleta “Ilgi un Laimīgi” saturā lasāmas šādas un līdzīgas stereotipizētas frāzes:
“Raksturīgs sadalījums skar arī ģimenes finansiālos resursus – sieviete lielākoties vēlas daudz tērpu, kurpju, rotu un somiņu, kamēr vīrietim bieži nepieciešama laba mašīna un jauns telefons.”
Faktu kopums norāda uz to, ka problēma ir patiesi dziļa un aizvien aktuāla – kamēr vien tiks aizsargāts uzskats, par to, ka sieviete, pretēji vīrietim, ir neloģiska, pieņem lēmumus emociju iespaidā, kā arī dzīvē vēlas lietas, kuras stereotipiski piestāvētu sievietei, dzimumu vienlīdzība Latvijā nebūs iespējama.
Tas, pirmkārt, rada drošības sajūtu tiem, kuri izmanto iespēju diskriminēt sievietes darba tirgū, un, otrkārt, demotivē pašas sievietes sasniegt ko vairāk. Kad ir jāsaskaras ar dzīves lēmumiem, izvēloties izglītību un būvējot karjeru, kā arī veidojot ģimenes dzīvi un dalot darbus mājsaimniecībā, nav viena pareizā sievietes scenārija, jo īstā vērtība ir indivīda izvēles brīvībā.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību dzimumu vienlīdzības jautājumiem, sieviešu diena ir jāpadara par oficiālu valsts brīvdienu, ik gadu mudinot ikvienu par to aizdomāties un nostiprinot dzimumu līdztiesību kā Latvijas sabiedrības vērtību.
