Kādas vērtības tu gribi atstāt mūzikā?
Es cenšos rakstīt sociāli aktīvus gabalus, piemēram, "Sirdspukstu taktī", kas ir par situāciju, kad daudzi latvieši aizbrauc no Latvijas. "Es tikai smejos" ir par krīzi – ka tā nav nekāda traģēdija. Manuprāt, tas ir labākais, kas ar Latviju ir noticis. Mēs nevaram būt tikai ņēmēji, vajag arī dot. Kad tu redzi, ka būvlaukuma apsargi braukā ar Porsche Cayenne, saproti, ka kaut kas ir ne tā. Vajadzēja to auksto dušu.
Tu domā, ka tagad viss mainīsies uz labo pusi?
Viss jau mainās uz labo pusi. Līdz šim neko nedarīja, lai attīstītos, beidzot viņi ir spiesti to darīt.
Tev neliekas, ka mūzikas industrija dod vairāk, nekā cilvēki spēj ņemt, un drīz idejas aptrūksies?
Grūti spriest un kritizēt mūzikas radītājus, bet jāatzīst, ka pēdējais novatoriskais pavērsiens mūzikā bija repa ienākšana. Viss ir nospēlēts, atspēlēts un pārspēlēts.
Kā tev šķiet – kāpēc cilvēkiem ir nepieciešama mūzika?
Mūzika ir pilnīgi viss – sākot ar seksu un beidzot ar jaunas dzīvības rašanos. Tā ir visdziļākā no mākslām, jo tai ir citas īpašības, melodija. Izņemot repu, kam ir tekstuāla vērtība. Mūzika ir emocijas, tā parasti asociējas ar noteiktām lietām. Katrs cilvēks tajā var kaut ko atrast. Neticu tiem, kas apgalvo, ka neklausās mūziku – tas nav iespējams, jo, lai arī haotiska, mūzika ir visapkārt.
Kā tu izdomāji saistīt savu karjeru ar mūziku?
Nekad neesmu domājis par to kā par karjeru. Vieglāk būtu pateikt – kā es izdomāju ar mūziku saistīt savu dzīvi. Sākumā gan galvā bija haoss, kamēr sāku ar mūziku nodarboties profesionāli. Mamma gribēja, lai esmu dakteris, tētis – lai skolotājs. Kad mācījos mūzikas skolā, man likās, ka tāds Bahs speciāli ir izdomājis kaut ko baigi sarežģītu – tā, lai pirksti piņķerējas. Tad radās tāda iekšējā barjera, negribējās neko darīt – labāk taču aiziet ar džekiem futeni uzspēlēt. Bet tad nāca iedvesma, spēju pie klavierēm nosēdēt līdz vēlai naktij. 14 gados pirmo reizi sāku spēlēt ar grupu – restorānos, krogos, braukājām pa laukiem, reiz pat spēlējām čigānu bērēs.
Kas ir trakākais, ko esi izdarījis sievietes dēļ?
(klusums) kāvies…
Kas ir ar tiem puišu kautiņiem?
Ja tas cilvēks ir pakaļa, gribas viņam to arī pateikt. Un tad otrs vēl kaut ko pasaka, pagrūž… Es pats esmu tikai kādas trīs reizes esmu kāvies, arī meitenes dēļ.
Kurā brīdī meitene var pāršaut pār strīpu ar uzmanības izrādīšanu?
Jebkurā. Aiziet uz operu kā uz tādu fashion šovu. Tas nekad ne ar ko labu nebeidzas. Visu vajag ar mēru. Nevar kā pāvs uzcirsties.
Tavuprāt, pastāv noteiktas sievietes un vīrieša lomas?
Nekādas. Sieviete taisa ēst, vīrietis iet mežā cirst malku? Mūsdienu sabiedrībā tas nestrādā. OK, ideoloģiski, sievietes, protams, ir mātes – čalis vēl nemāk dzemdēt bērnus. Visās pārējās jomās nav nekādu ierobežojumu.
Cik bieži tu gatavo ēst?
Katru otro dienu. Tiešām – tikko ir brīvs laiks. Viens no maniem hobijiem.
Ko tu gatavo?
Es gatavoju atbilstoši sezonai, laikam. Šādā karstā dienā es pagatavotu kādu balto zivtiņu ar tvaicētiem sparģeļiem un baltvīnu.
Kāpēc, tavuprāt, pāri mēdz krāpt viens otru?
Iemeslu ir daudz – simts un visdažādākie. Cilvēks vispār nav racionāls. Kāpēc notika pasaules krīze, kāpēc notiek avārijas? Visam taču vajadzētu būt kārtībā. Es pazīstu kādu precētu angļu pāri, kas ļauj viens otram darīt, ko grib. Ne visi cilvēki var būt monogāmi.
Tu tici laimīgām beigām kā pasakās?
Jā, es domāju, ka nav ne vainas. Ja tu saproti tās pamatvērtības, uz kurām balsti attiecības, tad tās beigas var būt laimīgas.
Vai ir kādi vecuma starpības ierobežojumi attiecībās?
Jā, 10 gadi. Ja ir liela vecuma starpība, intereses ir pārāk atšķirīgas. Kad cilvēks sasniedz 40, tad vecuma starpība var būt lielāka, jo ir uzkrāta pieredze un attiecības var veidot, balstoties uz filozofiskiem uzskatiem.
Kā tu domā – ir kāda atšķirība starp precētiem un neprecētiem pāriem?
Milzīga. Mums, vīriešiem, laulība nešķiet tik svarīga kā sievietēm – jums tas ir citādāk. Man nav svarīgs tas zīmogs pasē, svarīgas ir attiecības.
Kas ir seksīgākais, ko sieviete var uzvilkt mugurā karstā vasaras dienā?
Jāsaka, ka jūs mākat labi izskatīties šajās karstajās dienās. Braucu mašīnā un skatos – brīnišķīgi. Man labāk patīk svārki, ne pārāk īsi.
Kas ir pirmais, ko tu ievēro sievietē?
Seja. Acis. Kādus elementus sejā – bedrītes vaigos vai smaidu.
Kā tu skaties uz sieviešu mūžīgo cīņu par ideālo svaru?
Cilvēkam ir jādara viss, lai viņš būtu laimīgs. Ja viņš jūtas laimīgs ārkārtīgi tievs un sportisks – labi. Jābauda dzīve, garšīgs ēdiens… viens kilograms vairāk vai mazāk, nepamanīs.
Esi kādreiz meitenei dziedājis serenādi?
Uz mani tas nav attiecināms, jo es serenādes dziedu katru nedēļu. Es parasti cenšos atrast kādu "upuri", vienu, kurai dziedāt. Citreiz meitene pat raud… Enerģētiski ir vieglāk strādāt, ja dziedi kādam konkrētam cilvēkam.
Teksts: Agneta Niedra
Nesen Cosmopolitan interneta lapā bija iespējams pieteikties laimēt fotosesiju ar Jāni Stībeli. Šādu iespēju laimēja Ilze Mālendere.
Foto: Renārs Koris