No apmēram 20 filmām, kuras redzēju IDFA dokumentālo filmu festivālā Amsterdamā, nenoliedzami visskandalozākā bija krievu režisora Vitālija Manska Nevainība. Tajā trīs 18 gadīgas lauku meitenes dodas uz Maskavu, lai savu lielāko vērtību – nevainību – iemainītu pret naudu, slavu un mīlestību.
Pirmā meitene par homo sapiens piedzimusi kļūdas dēļ, jo par visu vairāk gribētu būt lelle Bārbija. Viņas istaba un arī visas drēbes ir rozā krāsā, bet meitenes nākotnes mērķis ir būt slavenai. Nu, vismaz tikpat slavenai kā Madonna. Lai par tādu kļūtu, viņa pat negrasās studēt. Viņa ir pārliecināta, ka pilnīgi pietiks ar viņas stervas raksturu, lai dzīvē izsistos un tiktu pie izsapņotā rozā limuzīna. Varētu sākt ar filmēšanos reklāmās, piemēram. "Ja Coca-Cola gribētu tādu reklāmu, kurā es atņemu sev nevainību ar kolas pudeli, es droši vien piekristu. Ja vien to ir iespējams izdarīt," viņa prāto.
Otra meitene nolēmusi pieteikties realitātes šovā Dom 2 un dāvāt savu nevainību tiešraidē vienam no šova kolēģiem – tiesa gan, ja viņa iepazīstoties sapratīšot, ka viņš viņai tiešām patīk. Kā "saldo ēdienu" režisors skatītājiem iespēju ielūkoties arī Dom 2 dalībnieku atlases aizkulisēs, kur televīzijas producenti visiem atnākušajiem jauniešiem uzdod jautājumu: "Ko tu būtu ar mieru izdarīt, lai mēs tevi paņemtu šovā?" Atbildes pirmajā mirklī šķiet pārāk neticamas, lai spētu nošokēt. "Es varētu pārgulēt ar jebkuru. Arī kameras priekšā. Nu, varbūt ar suni nē," ne aci nepamirkšķinot atbild kāda meitene. "Es varētu pārdot savus vecākus," paziņo cita. Vēl viens puisis sāk kaulēties, par kādu naudu viņš būtu gatavs apēst – piedodiet – pats savu sūdu. Par 1000 dolāriem varbūt. Skatoties gan, cik lielu.
Tikmēr nevainīgās meitenes mamma telefonsarunā uzmundrina meitu, kuru realitātes šova tiešā ētera cinisms jau ir novedis līdz asarām, mudinot viņu nebūt tik pasīvai un censties pievērst sev skatītāju uzmanību: "Tā taču ir televīzija, meitiņ, tev ir jābūt uzkrītošākai, ja nevēlies, lai tevi izbalso."
Tās meitenes stāsts, kurai naudiņa nepieciešama studiju uzsākšanai, ir vissāpīgākais. Viņa informāciju par iespēju pārdot nevainību atradusi internetā. Izrādās, atrodas Maskavā tādi gardēži, kuri par jaunas meitenes deflorāciju gatavi samaksāt 3000 dolārus. Man bija sāpīgi skatīties, ka filmas režisors neatrunā meiteni no šī soļa, kaut arī spētu to izdarīt. "Varbūt man neizdevās izglābt šo meiteni, bet es ceru, ka ar savu filmu būšu izglābis simtiem citu," viņš pēc seansa pašapzinīgi stāsta samulsušajai publikai.
Var jau būt, ka Krievijā viņi ir pieraduši cīnīties ar šādiem ieročiem un ka tur citādi nemaz nevar. Vienīgi man ļoti gribas cerēt, ka pie mums iluzorie sapņi par slavu un naudu vēl nav tik lielā mērā sačakarējusi jaunu cilvēku smadzenes, kā tas ir noticis kaimiņzemē.
