Kā jau pagājušonedēļ apsolīju, šajā bloga ierakstā pastāstīšu ko vairāk par savu divas nedēļas ilgo Indijas ceļojumu. Viens no interesantākajiem notikumiem ceļojuma laikā mūs ar draugu piemeklēja jau otrajā dienā, kad kāds filmu aģents mūs uzaicināja piedalīties Bolivudas filmas filmēšanā, pat piesolot labu samaksu par filmēšanas laukumā pavadīto dienu.
Mēs, protams, sākumā uz to visu skatījāmies ar zināmām aizdomām, taču, uzzinot, ka filmas uzņemšanā piedalīsies arī vēl citi ārzemnieki, tai skaitā mūsu jauniegūtie paziņas no Kanādas, ar interesi tomēr piekritām. Par to, ka Indijā tiešām ikdienas gaitās nevalda liela steiga, pārliecinājāmies nākamajā dienā, kad sarunātais autobuss no Mumbajas centra ar mums visiem uz Bolivudas filmēšanas laukumu izbrauca ar krietnu novēlošanos. Tad pagāja vēl kāds ievērojams laika sprīdis, kamēr tikām iekšā lidostas teritorijā, jo, kā vēlāk izrādījās, kadri ar mūsu piedalīšanos tiks filmēti tieši lidmašīnā.
Vēl pēc kādas pusstundas, kad bijām sacienāti ar indiešu vietējo "pienatēju" un tipiski asām uzkodām, kāds kinoindustrijas pārstāvis sāka domāt par mūsu apģērbiem. Mans četrus gadus vecais un vairs ne tik ļoti tīrais krekliņš tika novērtēts kā pietiekami labs, lai būtu kā apģērbs pirmās klases pasažierim. Mans puisis gan tika pie jauna uzvalka. Tad, kad bijām visi apģērbti, devāmies uz lidmašīnu, kas nu pārtapa par mūsu "vienas dienas darbavietu". Divi filmētie sižeti bija tik vienkārši, ka tagad tos stāstu ar zināmu smieklu devu – sākumā mums bija jātēlo pasažieri nomodā, bet pēc tam – guļoši pasažieri. 🙂 Taču varu palielīties, ka vienā no šiem sižetiem sēdēju tieši blakus pašai skaistākajai un slavenākajai Bolivudas filmu zvaigznei. Kaut arī filmai vēl neesot izdomāts nosaukums, tomēr nākamgad jūlijā, kad tā iznāks, visiem spēkiem centīšos to kaut kur atrast, lai noskatītos ainas lidmašīnā.
Vēl, kāda lieta, ko sapratu, laiku pavadot Indijas mazākās pilsētās, ir tā, ka šajā valstī sievietes tiešām neko nenosaka. Ja kādam, izņemot tirgotājiem, kuri tāpat centās naudu "izšmaukt" no visiem, kas bija nepieciešams, šis cilvēks vērsās pie mana drauga, nevis pie manis. Arī, kad iekāpām autobusā, kāds vietējais uzreiz atbrīvoja sēdvietu un piedāvāja to … manam puisim, nevis man. 🙂 Atklāti sakot, sajūtas bija visnotaļ interesantas. Kad iepazināmies ar dažiem vietējiem iedzīvotājiem un runājām par dažādu rasu izskata atšķirībām, tad arī viņi komplimentus izteica manam draugam. Bija visai dīvaini jaunu puisi dzirdēt sakām, cik mans draugs esot skaists… 🙂
Taču, ak, kā vietējie uzmanību pievērsa arī man! Tā pievērsa, nu, TĀ pievērsa, ka es jau trešajā dienā kā īsta Bolivudas filmzvaigzne sāku slēpties aiz lielām un melnām saulesbrillēm. Tāpēc tagad ar pieredzi saku – meitenes, ja vēlaties saņemt pastiprinātu vīriešu uzmanību, brauciet uz Indiju! Turklāt, laikā, kad Latvijā plosās sniega vētra, ir tiešām ļoti patīkami gulēt 38 grādu karstā Goa pludmalē…
Lūk, vēl daži fotomirkļi no Indijas:
Nav ne mazākās jausmas, kā viņi tiek ārā no mašīnas…
Tipisks indiešu veikaliņš. Ja tu piekrīti, ka tevi tur ievelk, pastāv liela iespējamība, ka tu no turienes ārā netiksi, iekams neko nebūsi nopircis.
Traki asās tradicionālās garšvielas. Tieši šo garšvielu dēļ vidējam eiropietim reti kurš indiešu ēdiens liekas baudāms.
Piemēram, no šīs plates es biju spējīga ieēst tikai krējumu 🙂
Kādā no Goa pludmalēm mājās atbraucis zvejas kuģis. Sievietes grozos lasa lomu.
Vietējie iedzīvotāji izdomā visuko, lai tikai no tūristiem iekasētu naudu. Te redzams brīvdabas cirks, ko viņi uzved tev pašā acu priekšā, un pēc tam nāk prasīt atalgojumu. Vienā dienā šo cirku noskatījāmies trīs reizes.
Ja ļoti vēlas, Indijā iespējams arī doties izbraukumā uz ziloņa muguras.
Zilonis Indijā esot veiksmes simbols. Lai veicas arī jums!
Ar sveicieniem,
Anda Bīriņa,
Cosmo.lv redaktore
