Pagājušajā nedēļas nogalē, kā jau jums ziņoju, devos mazā ceļojumā uz Pēterburgu. Kādi bija mani iespaidi? Man patika, ļoti, ļoti patika, un es noteikti vēl gribu atgriezties šajā skaistajā pilsētā. Jo trīs dienas ir daudz par maz, lai visu apskatītu, lai iedzīvotos un izjustu to īpašo atmosfēru. Es pat iemetu kādā Pēterburgas strūklakā monētu – kā saka, uz atgriešanos.
Nu mazliet par pašu ceļojumu. Sadalīšu savu stāstu vairākos punktus, lai būtu vieglāk visu salikt "pa plauktiņiem".
1) Braukt uz Pēterburgu ar vilcienu nemaz nebija tik nogurdinoši, kā biju iedomājusies. 12 stundas paskrien gluži nemanot, jo lielākā daļa ceļa ir pa nakti (vienīgais uz robežām visus modina augšā un pārbauda gan pases, gan bagāžu).
Un, kā izrādījās, sēdvieta kopējā vagonā nebūt nenozīmē, ka visu nakti ir tikai jāsēž, mēs dabūjām tikpat labas guļvietas kā tie, kas bija nopirkuši divreiz dārgāku biļeti.
2) Mums bija ļoti paveicies ar pavadoni, viņa bija tāda laipna un smaidīga blondīne, (nu gluži kā no vecām krievu filmām) un uzreiz mums paziņoja, ka savējos novārtā neatstās. To īpaši izjutām uz Krievijas robežas, kad viņa sāka koķetēt ar robežsargiem un viņi pavisam piemirsa mūs tā pamatīgāk "paņemt priekšā".
3) Kā zināms, Krievijā pret ārzemju tūristiem ir ļoti īpaša attieksme, tas nozīmē, ka ieejas biļetes ir divreiz, ja ne trīsreiz dārgākas nekā vietējiem iedzīvotājiem. Tāpēc mēs droši runājām krievu valodā un biļešu pārdevējiem stāstījām, ka esam vietējie. Un mums šis joks arī izdevās! Tas nekas, ka neliels akcents. Krievija ir tik liela, ka ir pavisam pierasts, ka cilvēki no attālākiem reģioniem runā mazliet neierasti.
4) Par laimi, mēs šajās dienās satusējām ar kādu vietējo puisi. Un, pateicoties viņam, varējām iepazīt Pēterburgu ne tikai no tūristiem domātās puses (pie tam tieši šajās dienās notika pilsētas svētki un uz ielām bija nenormāli daudz cilvēku), bet arī no otras puses – bijām vietējo iecienītā virtuļu ēstuvē, Pēterburgas studentu teātra izrādē un slepenā pagalmiņā, kur jau 15 gadus darbojas dažādi neformāļi – mākslinieki, mūziķi, aktieri, tur ir neliela koncertzāle, muzejs un pāris kafejnīcas, paviesojāmies arī tā puiša vecmāmiņas vasarnīcā (kādus 50 km no Pēterburgas) un braucām ar vietējo prāmi. Pats skaistākais, ka piedzīvojām arī slavenās Pēterburgas baltās naktis.
Nu daudz, daudz pozitīvu emociju! Novēlu arī tev jauku šo saulaino dienu!
