Aizvakar kopā ar draugiem beidzot devāmies nelielā ekskursijā. Jau sen runājām, ka vajag taču kaut kur aizbraukt – ne jau tālu, bet paceļot tepat pa Latviju. Šoreiz mūsu galamērķis bija Ķemeri. Atzīšos, ka pirmo reizi biju Ķemeros (nu varbūt bērnībā kopā vecākiem esmu bijusi, bet to es neatceros). Tā jau ir – uz ceļošanu pa ārzemēm esam gana naski, bet, lai apskatītu savu dzimto pusi, gan bieži ir grūti saņemties un saorganizēties.
Visvairāk priecājos, ka beidzot pati savām acīm redzēju skaisto Ķemeru sanatorijas ēku. Žēl gan, ka šeit jau kuro gadu notiek rekonstrukcija un tāpēc nevarēja neko apskatīt tuvāk, bet tas nemazināja manu sajūsmu. Patiešām domāju, ka tā ir viena no skaistākajām celtnēm Latvijā.
Pēc tam devāmies uz Ķemeru tīreļa lielo laipu. Jau nokļūšana līdz tīrelim bija vesels piedzīvojums – 4 kilometru gara pastaiga cauri mežam (un tikpat daudz arī atpakaļ). Gājiens cauri 6000 hektāru lielajam purvam labu draugu kompānijā sagādāja ne mazāk prieka. Vienīgais biju pārsteigta, ka tīrelī bija tik daudz cilvēku. Tāda lielā tautu staigāšana. Brīžiem šaurā laipa bija īsts izaicinājums, bija jāuzmanās, lai nejauši neiekristu purva dūksnājā. Pats tīrelis man atgādināja tādu mērogā samazinātu pasaulīti ar maziem ezeriņiem un pundurpriedītēm, purva bērziņiem, vēl tikai derēja arī mazi pasaku namiņu. Un tad būtu īsta rūķu pasaule.
Mājupceļā kopā ar draugiem nolēmām, ka vajadzētu biežāk tā saņemties un kaut kur aizbraukt. Nu, redzēs, vai šo norunu arī pildīsim. Ļoti ceru, ka jā.
P.S. Kādu skaistu un interesantu vietu tu vari ieteikt, ko būtu vērts apskatīt? Un kas tev pašai vislabāk ir paticis?
