Runā, ka pasaulē vislabākie pavāri esot vīrieši. Varu tam tikai piekrist. Kopš dzīvoju kopā ar savu draugu (nu jau likumīgo vīru) virtuvē rosāmies mēs abi. Jāatzīst, ka labāki sasniegumi pavārmākslā ir viņam. Par ko es tikai priecājos. Pēdējā laika lielākais šedevrs – pašcepta maize.
Nevarētu teikt, ka virtuvē esmu galīga nepraša. Pirms daudziem gadiem, kad kādā ģimenē auklēju bērnus, man bija jāgatavo arī ēst. Sākumā ļoti baidījos, bet ar laiku pieradu, ka man iedod kādu recepti, izskaidro kas un kā jādara un tad tikai uz priekšu. Vispārsteidzošākais bija tas, ka es kā veģetāriete, lieliski pratu pagatavot arī dažādus gaļas ēdienus, kurus pati pat nevarēju nogaršot.
Sākumā pret drauga gatavotajiem ēdieniem izturējos piesardzīgi, nebiju īsti pārliecināta, ka viņa eksperimenti man īsti ies pie sirds. Bet pavisam drīz pārliecinājos, ka viņš ir īsts pavārmākslas meistars, prot mani pārsteigt ar garšīgām, interesantām un pārsteidzošām maltītēm. Viņa unikālākā īpašība ir šķietami no nekā (kad mājās it kā nav nekā ēdama) pagatavot kaut ko gardu. Tā reiz, kad mājās bija beigusies maize, viņš ņēma un pats uzcepa maizi. Tagad tā esam pieraduši pie pašceptas maizes, ka vairs nemaz negribas ēst veikalā pirkto. Šādai, pašu rokām mīcītai un veidotai maizei ir pavisam cita garša un smarža. Ko lai saka, esmu gatava jauniem pārsteigumiem!
P.S. Un kā ir ar tevi un tavu vīrieti? Kurš no jums vairāk rosās pa virtuvi?
