24 stundu laikā uzzināju, ka vienai no manām draudzenēm ir pieteicies bērniņš, savukārt otrai mūžībā aizgāja mamma. Šķiet, viņi vēl paspēs satikties debesīs.
Lai arī esam māņticīga un sevī noslēgta tauta, kas par dzīvību un nāvi skaļi nerunā, man tomēr gribējās tev par to pastāstīt. Jo tieši vakar sapratu, ka mēs ar draudzenēm ieejam tajā dzīves posmā, kad kļūstam atbildīgas par nākamo paaudzi un atvadāmies no iepriekšējās. Dzīves ritums tautasdziesmās, taču, kad ar to sastopies aci pret aci…
Un vēl, kas man vismaz šobrīd sāp visvairāk – pirms pāris dienām izdomāju savu mammu aizvest ceļojumā uz Itāliju, lai n-tajās brīvdienās, kas tuvojas, mēs varētu palaiskoties kafejnīcās un parkos. Izpētījusi lidmašīnu biļešu cenas, atmetu tam ar roku. Neatdošu taču lielu daļu no saviem ietaupījumiem par trīs dienu ceļojumu! Tajā pašā laikā mana draudzene šobrīd atdotu visu, lai tikai vēl uz mirkli pabūtu kopā ar savu mammu.
