Atklāšu jums noslēpumu. Cosmo redakcija jau nez kuro gadu kā sazvērējusies neapmeklē solāriju. Nav jau tā, ka mums principiāli būtu kaut kas pret solārijiem. Tas sākās pamazām – ar sarunām par to, cik tas varētu būt kaitīgi, ka tas izraisa psiholoģisku atkarību, ka tā tāda masu psihoze un kuram tas vispār ir izdevīgi. Līdz nesen konstatējām, ka neviena no mums jau mūžību nav bijusi sauļoties salonā. Un neko. Jūtamies labi tāpat.
Tā vietā esam ieviesušas koleģiālu burkānu graušanas rituālu, un no beta karotīna āda pilnīgi dabiskā veidā iegūst viegli zeltainu nokrāsu.
Tomēr es ar nepacietību gaidu vasaru un jau zinu, kā mēs pirmdienas rītos, ierodoties redakcijā, salīdzināsim savus laivu braucienu iedegumus, pludmales brīvdienu iedegumus un "es uz desmit minūtēm iesnaudos šūpuļtīklā" iedegumus – un priecāsimies, jo mūsu ādas tonim būs tieša saistība ar piedzīvojumu un atpūtu, un draugiem. Un tas būs kaut kā tā… pa īstam.
