Vai jums arī ir bijušas tādas sajūtas, ka šo dziesmu/grāmatu/mākslas darbu/filmu varētu būt radījušas jūs? Es domāju kaut ko vēl vairāk par patikšanu, līdzīgu pasaules izjūtu un domāšanu kā autoram, vēl vairāk par būšanu uz viena viļņa vai kņudinošajām skudriņām, sastopoties ar kādu radošu darbu.
Atzīstos, ka man tādas emocijas ir labi pazīstamas un tās sniedz… laimes sajūtu. Visbiežāk šādi brīži rodas, klausoties mūziku, laikam jau tāpēc, ka komponēšana un es ir divas paralēles, kurām nav lemts krustoties. Taču ir mūzika, kuru klausoties šķiet, ka tā radusies manā prātā un sirdī, taču to pierakstījis kāds cits, kas to mācējis izdarīt. Piemēram, man šķiet, ka es varētu būt sacerējusi vairākas krievu grupas Splin dziesmas, un, lai gan nesirgstu ar lielummāniju un personības dalīšanos, tomēr dažreiz piemirstu, ka dziesmu Unintended radīja Muse un arī No Surprises ir no Radiohead, nevis mana repertuāra.
Un pat Ians Makjuans ir sarakstījis “manu” romānu Piedošana, arī Ojāra Vācieša krājums Elpa, kas gan radīts vēl pirms manas dzimšanas, trāpīja man tieši sirds rajonā.
“Manu” darbu saraksts ir garš un dažāds, bet galvenais – atliek ieslēgt radio, aiziet uz kino vai koncertu, atvērt kādu grāmatu un… atkal IR!
