Izšķīrāmies pāris nedēļu laikā, sadalījām mēbeles, es pārvācos uz jaunu dzīvokli. Vēl pēc pāris mēnešiem naktsklubā satiku Juri. Kaut arī neticēju, ka tas varētu notikt, glāzi pa glāzei, stundu pa stundai un mēs ar Juri jau skūpstījāmies. Pāris randiņi un mūs pārņēma TIK spēcīga iemīlēšanās sajūta, ka likās, dzīvojam citā realitātē. Juris pie manis pārvācās nedēļu pēc mūsu iepazīšanās. Vairāk kā gadu mums nenokrita rozā brilles – mēs bijām kā traki viens pēc otra, sekss mums bija katru dienu, pat vairākas reizes dienā. Bet.. es nekad nevarēju tā pa īstam aizmirst savu bijušo…
Lai arī kā man to negribētos atzīt, bieži sevi pieķēru pie domām par to, ko dara Toms, kā viņam iet. Un, jā, arī pie domām par to, cik ar viņu bija labi mīlēties. Nē, nav jau tā, ka Juris būtu slikts mīlnieks, ne pa visam. Taču, laikam ejot, manas domas, sapņi un pat seksuālās fantāzijas arvien vairāk un vairāk atgriezās pie Toma. Tagad kopš manas un Toma šķiršanās pagājuši trīs gadi. No malas izskatās (un tā arī laikam ir) – esmu laimīgi kopā ar Juri, mēs pat gatavojamies kāzām – bet patiesībā atkal un atkal es domāju par Tomu. Es par viņu bieži naktīs sapņoju un, jāatzīst, man tas patīk. Pat pēc šiem trim gadiem ik rītu mostos ar domu par to, kur viņš ir un ko dara, un ik vakaru eju gulēt, cerot, ka mēs tiksimies manā sapnī, un, jā, arī mīlēsimies. Man ir iestājies pilnīgs Toma kults, un es esmu gatava atzīt, ka tas nav normāli – tik (TIK) bieži domāt par bijušo. Trakākais ir tas, ka esmu 100% pārliecināta – es viņu vairs patiešām nemīlu un negribu atpakaļ. Es negribu ar viņu vairs būt kopā, bet man patīk ar viņu tikties savos sapņos un fantāzijās. Bāc, tas ir tik crazy, jo es nespēju aizmirst savu bijušo!
Alise (27)
