Nekad nebiju domājusi, ka būšu tāda. Vienmēr, kad uzzināju, ka kāda draudzene vai paziņa, kurai ir attiecības, uztur slēptas attiecības ar citu, pie sevis viņu ļoti nosodīju. Domāju: “Viņai tik jauks draugs, kā viņa tā var? Viņš taču viņu mīl, un viņiem ir acīmredzama saderība!” Tas viss tā bija, līdz pati nokļuvu tādā situācijā.

Ar draugu jau tajā laikā biju kopā trīs gadus. Nedzīvojām kopā, un vispār nekas īpaši nopietns starp mums nebija jaušams, lai arī mani ļoti kontrolēja un bija diezgan greizsirdīgs. Katra ballīte, katrs pasākums, uz kuru devos – viņam par visu bija jāizstāsta jau iepriekš. Nedod Dievs, ja pastāstītu nākamajā dienā – tracis vai pļauka garantēta…

Viņš atklāti atzinās, ka nemīl mani. Bet kaut kas tomēr mūs turēja kopā, varbūt pieradums, varbūt mans stulbums. Tas viss tā turpinājās, līdz iepazinos ar Ģirtu – savu tā laika kursa biedru. Sākumā bija tikai nenozīmīgas sarakstes draugiem.lv: “Čau, kā Tev iet? Kā ar kursa darbu?” Uz kurām atbildēju īsas, nenozīmīgas atbildes, līdz sapratu – katra diena, kurā viņu nesatieku, bija kā murgs, gribēju viņu redzēt, satikt. Atklāti sakot, arvien biežāk domāju par viņu arī pirms gulētiešanas, jo tā vienmēr bija vieglāk aizmigt! Vēlāk jau tas pārvērtās apmātībā. Domāju viņu pat brīžos, kad biju ar savu draugu. Esmu maita? Bet nejutos kā tāda, jo viņš mani tik ļoti bija sāpinājis.

Tad pienāca decembris un balle augstskolā. Es plānoju iet un arī aizgāju ar divām kursa biedrenēm un bijušo klasesbiedreni vidusskolā. Sēdējām pie galdiņa, vakars bija tikko sācies. Un tad ieraudzīju viņu. Tik seksīgu, kā vienmēr. Tikai šoreiz citādāk ģērbies, protams, kā jau uz Ziemassvētku balli. Mēs saskatījāmies un pēc pāris dziesmām viņš mani uzlūdza dejot. Nodejojām vairāku dziesmu garumā un tad viņš man jautāja: “Kur tu dzīvo?” Atbildēju, ka Juglā. Viņš piedāvāja pēc balles doties pie viņa, jo uzskatīja, ka ir pārāk nedroši man vienai braukt naktī uz Juglu. Es, ilgi vilcinādamās (jo man taču bija draugs!), tomēr piekritu. Es viņu tāāā gribēju! Un bija iespēja beidzot visas savas domas, fantāzijas īstenot dzīvē. Ap 3:00 naktī balle beidzās un mēs pavadījām manas draudzenes uz taksi, kas brauca uz Pārdaugavu, un lēnā pastaigā devāmies pie viņa. Viņš īrēja divistabu dzīvokli ar vidusskolas draugu, kurš tajā nedēļā bija aizbraucis uz Vāciju. Viņš piedāvāja man karstvīnu un piparkūkas, no kurām neatteicos. Pēc vieglā vīna patīkami apreiba galva. Varbūt tas bija vienkārši mirkļa iespaidā. Ieskatījos viņam acīs, un tam sekoja burvīgākais skūpsts… Tik ilgi nebiju jutusi “pirmo” skūpstu, un tik ļoti gribēju atkal to sajūtu! Gribēju ko jaunu… Skūpstījāmies, skūpstījāmies, līdz viņa roka attaisīja slēdzi manas kleitas aizmugurē un kleitas lencīte lēnām noslīdēja no pleca. Otru lencīti viņš lēnām pats noslidināja un sāka mani skūpstīt uz kakla… Es jutos kā iemīlējusies muļķe. Man bija karsti, es degu no tā, cik ļoti viņu gribēju. Viņš attaisīja manu krūšturi un sāka skūpstīt manas krūtis, bet es vienkārši novilku kleitu, ātri atpogāju viņa kreklu, bikses, visu vienu pēc otra nomezdama uz grīdas. Es negribēju ilgāk gaidīt. Viņš ļoti labi saprata mani. Es aizvadīju maģiskāko nakti savā līdzšinējā mūžā. Nākamajā rītā vienīgais, kas bojāja mirkli, bija mana sirdsapziņas sajūta… Es jutos kā nodevēja, bet tomēr laimīga. Beidzot biju padomājusi par sevi… Un ieguvusi to, ko ļoti ilgi biju kārojusi.

Par to nakti nezina neviens. Neviena mana draudzene. Neesmu stāstījusi pat mammai, kurai stāstu tik daudz… Pēc tās nakts daudz ko pārdomāju. Sapratu, ka nevaru sevi šaustīt visu mūžu. Draugam pateicu, ka viņš ir šķērslis, kas traucē man būt man. Viņa ierobežošana tikai liek man darīt to, ko gribu, arī pret viņa vēlēšanos. Tāpēc mēs izšķīrāmies, bez strīdiem, bez liekiem sarežģījumiem. Bet par to 15.decembra nakti viņš nekad neuzzinās…

Santa, 21

Stāsta turpinājumu lasi te!

 
0 Comments

Leave a reply

Dieviete.lv,  noteikumi, ētikas kodekss, info@dieviete.lv 2020

+371 66 66 00 22  Valguma iela 31a, Rīga.

or

Log in with your credentials

Forgot your details?