6 C
Rīga
ceturtdien, aprīlis 15, 2021

Vai zini, kā pareizi un cik daudz uzturā lietot šķidrumu?

 

Tikai 18 % no aptaujātajiem Latvijā uzskatīja, ka piens, kefīrs un jogurta dzērieni ir piemēroti, lai apmierinātu organisma nepieciešamību pēc šķidruma; par sulu, nektāru un sulas dzērieniem to pašu atzina 32 %. 20 % respondentu uzskatīja, ka sporta dzērieni vispār neveldzē slāpes un nenodrošina organismam nepieciešamo šķidruma daudzumu, savukārt 44 % aptaujāto atbildi nevarēja sniegt.

"Lai dzīvotu, mūsu organismam vitāli nepieciešams šķidrums un bieži tieši daudzveidīga dzērienu izvēle palīdz to uzņemt pietiekamā daudzumā. To cilvēku organisms, kuri dienā patērē vismaz trīs dažādus dzērienus, bieži ir labāk apgādāts ar šķidrumu," skaidro uztura speciāliste, Coca-Cola zinātnes un regulatīvo jautājumu vadītāja Julia Deikina-Vään.

Nosakot aptuveno organismam nepieciešamo šķidruma daudzumu, rēķina vienu mililitru uz katru patērēto kilokaloriju. Cilvēkam, kam nepieciešamas vidējs enerģijas (2000 kilokalorijas) daudzums, jāpatērē apmēram divi litri šķidruma dienā. Deikina-Vään skaidro – šis pētījums apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji visbiežāk ir informēti ka gāzētie atspirdzinošie dzērienu satur ūdeni, taču nenovērtē tā daudzumu dzērienā. "24 % respondentu Latvijā uzskata, ka gāzētie atspirdzinošie dzērieni neveldzē slāpes. Tas ir nepamatots pieņēmums – atspirdzinošajos dzērienos ir  85 % – 99 % ūdens un tie organismam nodrošina atbilstošu šķidruma daudzumu," stāsta uztura speciāliste.

Garšas ziņā Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku kafijai (41 %) un tējai (34 %). Arī Lietuvas iedzīvotāji iecienījuši kafiju un tēju, savukārt Igaunijas iedzīvotāji (40 %) labprātāk izvēlas sulu dzērienus un nektārus. Gāzētos atspirdzinošos dzērienus visbiežāk patērē latvieši – 20 % respondentu norādījuši, ka izdzer vismaz vienu puslitra pudeli dienā.  Savukārt Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji visbiežāk atbildējuši, ka izdzer vidēji vienu pudeli gāzētā dzēriena nedēļā. Igaunijā šo atbildi izvēlējās 20%, savukārt Lietuvā – 26%. Visretāk Baltijas valstīs patērē sporta un enerģijas dzērienus.

serveupsmiles_430_01

"Pētījuma rezultāti rāda, cik svarīgi ir precīzi izlasīt uz etiķetes norādīto produkta sastāvu. Daudziem joprojām ir pārsteigums, ka dzērienā Coca-Cola nekad nav pievienoti ne konservanti, ne mākslīgie aromatizētāji," stāsta Coca-Cola Baltijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Annikky Lamp. "Svarīgi arī iepazīties ar dažādām sastāvdaļām, lai nerastos nepamatotas bažas. Visu mūsu piedāvāto produktu sastāvdaļas ir rūpīgi pārbaudītas un Eiropas Savienība ir tās atzinusi par drošām."

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your name here
Please enter your comment!

Iepriekšējais rakstsBēgšana no tagadnes
Nākamais rakstsmana iedvesma