Mēs visas labākajai draudzenei reizēm sakām to, ko viņa vēlas dzirdēt. Taču šīs lasītājas draudzeņu labsajūtas dēļ ir gatavas uz ko vairāk.
“Manai labākajai draudzenei ir dēka, un, tiekoties ar mīļāko, viņa vīram apgalvo, ka pavada laiku kopā ar mani. Par iemeslu kalpo neskaitāmas man piedēvētas problēmas: sāpīga šķiršanās, slima omīte, peļu invāzija. Viņas vīrs droši vien domā, ka es esmu dīvaina, bet man šis imidžs ir jāuztur.” –Daniela K.
“Mēs ar draudzeni vienmēr esam sacentušās – skolā, darbā, visur. Tāpēc, saņēmusi piedāvājumu kļūt par anonīma bloga autori, es viņai to nepateicu. Sākumā nolēmu nogaidīt, kamēr draudzene tiks galā ar sarežģījumiem darbā, bet tad tik ļoti pieradu pie noslēpuma glabāšanas, ka nolēmu nestāstīt vispār. Blogam ir labi panākumi, un par to runā visi mūsu paziņas, taču draudzenei es joprojām esmu žurnāliste iesācēja…” –Džeina B.
“Mana labākā draudzene nekad ne ar ko nav apmierināta. Reiz, atzīmējot Helovīna vakaru, viņa uzstāja, ka mūsu kompānijai jādodas uz citu vietu, līdzko viņai apniks. Tā nu mēs staigājām no viena pilsētas gala līdz otram, apstājoties padsmit dažādos bāros un tusiņos. Trijos naktī beidzot tikām līdz vietai, kurā draudzene “patiešām, patiešām” vēlējās palikt, tomēr, tiklīdz daži no mums bija tikuši pie dzērieniem, viņa paziņoja, ka atkal laiks doties.” –Virdžīnija P.
“Reiz mēs kopā ar draudzeni devāmies atvaļinājumā, bet jau pirmajā rītā viņa, izlecot no gultas, izmežģīja potīti. Turpmākās dienas es draudzenei burtiskā nozīmē palīdzēju pārvietoties. Brīžiem biju tā pārgurusi, ka vakarā bezspēkā raudāju. Tomēr negribēju likt viņai justies vēl sliktāk, tāpēc neko neteicu.” –Tenlija A.
“Reiz es draudzenes vārdā iepazīšanās portālā meklēju puisi. Viņa ir pārāk kautrīga, lai darītu to pati, taču noteikti gribēja kādu atrast. Izvēlējos sakarīgākos un ar viņiem sarakstījos, bet tad sarunāju randiņus, uz kuriem gāja draudzene.” –Keisija B.
“Studiju laikā biju aktīva ballīšu meitene, bet pēc izlaiduma sapratu, ka došanās uz darbu paģirainai man nesagādā nekādu prieku, tāpēc alkohola patēriņu vēlējos samazināt līdz minimumam. Centos paskaidrot to savai mūžīgajai kompanjonei draudzenei, bet nekas nesanāca. Viņa uzskatīja, ka viņu nosodu un dusmojās, ja vakara gaitā pēc pāris kokteiļiem pārgāju uz ūdeni. Tad es sāku mānīties un melot par izdzerto daudzumu. Domāju, ka draudzenei ir problēmas ar alkoholu, bet nezinu, kā lai to taktiski pasaku.” –Dženna F.
“Mēs ar labāko draudzeni bijām iecerējušas pavadīt vasaru kūrortpilsētā. Visu 2. kursa pavasara semestri es cītīgi strādāju un krāju naudu, lai būtu droša, ka varēšu atļauties izīrēt noskatīto dzīvokli. Turpretī draudzene naudu netaupīja, attaisnojoties ar ieilgušu depresiju. Es gan aizrādīju, gan centos viņu motivēt, bet draudzene pārmeta, ka nevēlu viņai labu. Vasaras īri beigās sedzu no savas kabatas.” –Kristīne M.
“Pagājušajā Vecgada vakarā labākā draudzene pateica, ka gribētu pārgulēt ar meiteni. Viņai likās, ka tas ir kaut kas tāds, ko noteikti vajadzētu izdarīt. Es tikai pasmējos, taču viņa tēmu turpināja… Jo vēlāks kļuva un jo vairāk šampanieša bija izdzerts, jo vairāk es pieļāvu šādu iespēju. Jā, kāpēc gan ne? Viņa ir pievilcīga, mēs esam pietiekami tuvas, lai nejustu mulsumu, un labāk to tiešām izmēģināt ar kādu, kas patīk, nevis ar pilnīgu svešinieci. Sajutos kā lielā māsa, un mēs to izdarījām..” –Libija D.
“Kad mana kopmītņu istabas biedrene, kas vienlaikus ir mana labākā draudzene, pateica, ka viņas draugs vairs nevēlas izmantot prezervatīvus, es pastāstīju, kā lietot dzemdes uzmavu. Reiz, kad viņš bija devies prom, draudzene ienāca pie manis raudādama – uzmava neesot dabūjama laukā. Doties uz slimnīcu viņa tāda nieka dēļ nebija ar mieru un palūdza, vai nevaru lietas labā ko darīt. Man vajadzēja nedaudz pamanevrēt, bet galu galā es uzmavu izvilku. Lieki teikt, ka mēs par to neesam runājušas līdz pat šim brīdim.” –Džeina M.
“Mana labākā draudzene veselu mēnesi plānoja brīvdienu ballīti. Viņa ir perfekcioniste, ko dažādas ķibeles spēj pilnīgi izsist no līdzsvara. Ballītes rītā kaut kas nojuka ar ēdienu piegādi, un draudzene man lūdza palīdzību ēst gatavošanā. Darījām, ko varējām, bet līdz noteiktajam laikam bija paveikta tikai daļa no plānotā. Draudzene sapucējās un steidza uzņemt viesus, bet es vēl labu laiku pavadīju virtuvē.” –Hloja V.
Teksts: Anna Davies
