Sods ir veids, kā bērnu ierobežot, apturēt, un vienlaikus regulēt viņa uzvedību, kontrolēt viņa rīcību, brīdinot viņu par bīstamībām, kas ir ap viņu.
Kad bērni kļūst vecāki, viņiem veidojas sirdsapziņa un morālā uzvedība, mēs sodām bērnu par konkrētu rīcību, kas paveikta apzināti, zinot un saprotot to, ka to darīt nedrīkst.
Cik bieži mēs pieķeram sevi, sakot Nedrīkst caur vienkāršu inerci, nevis tāpēc, lai pasargātu, atturētu no kļūdas, bet vienkārši dēļ nepacietības, aizkaitināmības. Tālāk notiek sekojošais. Bērns arī reaģē, viņam nepatīk, ka jebkura viņa darbība norit kopā ar “nedrīkst”, viņš kļūst kaprīzs, dusmojas, kliedz, protestē, dara kaut ko tīšuprāt.
Un tādu uzvedību izturēt ir neiespējami, mamma kļūst dusmīga un cieš maigais bērna dibentiņš. Viss, bērns ir sodīts! Un par ko?
Šie vecāki ir izvēlējušies pašus briesmīgākos soda veidus priekš saviem bērniem. Noteikti nemācieties no šiem cilvēkiem.
