Interesanti, ka pēc četrdesmit gadu vecuma (iespējams, arī agrāk) zūd vēlēšanās kustēties. Vai nu ar to, ka vairāk rūpju un darba, vai arī ar mazāku kustīgumu vispār, vai, beidzot ar slimību, ar kuru tiešām mēs slimojam: viens ir skaidrs, un proti, ka šajā laikā mēs maz vingrinām savu ķermeni.
Jaunība mēs pāris reižu nedēļā nodarbojāmies ar fizkultūru, sportu, spēlējām tenisu, katru nedēļu veicām vairākus kilometrus garas pastaigas, vasaru peldējāmies vai vizinājāmies ar laivu – airējām, bet pēc tam pamazām sākām no visa atpalikt. Vai nu nebija laika, vai jutāmies “nogurušas”, bet pēc tam sākām aizbildināties ar visdažādākiem iemesliem. Beidzot par argumentu minējām to, ko citos gadījumos noliedzām – esmu jau veca, lai to darītu.
Jā, mēs, prtams, nedaudz esam palaidušās laiskumā, bet tas ir nepareizi. Dzīve ir kustība, bezdarbība ir kaitīga, jo slinkums izraisa aptaukošanos un veicina citu slimību rašanos.
Video (daži viegli vingrinājumi, kurus vari veikt mājas apstākļos)
