Lai arī mēs laicīgi par daudz ko tiekam brīdinātas, vērā to tomēr neņemsim, kamēr pašas nepamēģināsim. Laikam jau tā ir, ka pašai no kļūdām vien ir jāmācās. Atpazīsti sevi kādā no šīm situācijām?
Domāji „Vajag dot viņam iespēju”
Domāji: „Tas nekas, ka viņš bez darba un bez ambīcijām… Toties izskatīgs”. Vai varbūt domāji: „Nu, nekas, ka mums tagad nesakrīt viedokļi. Gan jau kaut kā sadzīvosim”. Un, tā vietā, lai uzreiz katrs ietu savu ceļu, tu turpināji ar viņu attiecības. Un pēc tam tu pārdzīvoji par izniekoto laiku.
Krāsoji matus mājās
Vai tiešām tik grūti? Ko tur vispār vajag mācēt? Sajauc visu kopā un smērē virsū! Pamatā tā arī ir. Tikai rezultāts gan var nesanākt tāds, kādu vēlētos. Tad atliek vilkt cepuri galvā un skriet ar asarām acīs pie frizieres un lūgt glābiņu.
Piedzēries un zvanīji bijušajam
Šeit mēs neko pat nekomentēsim. Vienkārši līdzjūtīgi paklusēsim…
Resnēji
Nē, ne jau tāpēc, ka saslimi. Un ne jau tāpēc, ka pārdzīvo stresu vai grūtniecību. Tas viss tāpēc, ka apkārt ir tortītes, šokolādītes, bulciņas, vīniņš, trekns sieriņš… Viss tik garšīgs… Un pēc tam tas viss garšīgais vairs neietilpst nevienos džinsos. Tā pēkšņi, vai ne?
Tēloji orgasmu
O, jā… Gribēji, lai viss ātrāk beidzas? Saprati, ka vienkārši nebūs? Vēlējies iepriecināt partneri? Jā, daudzām tā ir bijis. Bet, vai tiešām tas ir vajadzīgs?
Nogriezi poniju
Ponijs ir briesmonis, kas pie lielākās daļas sieviešu atgriežas ik pa laikam un nomoka viņas ar domām par tā iegūšanu. Nogriezi – vajag ataudzēt. Ataudzēji – vajag nogriezt. Šim stāstam nav beigas, un tomēr ik reizi tas sākas ar frāzi: „Ak, kungs, ko es atkal esmu izdarījusi?!”
Teici „Ej projām!”
Viņš tev saka: „Varbūt man vispār aiziet?” un tu viņam saki: „Jā! Lasies! Vācies projām no manas dzīves! Savāc savas mantas un atpakaļ nenāc!”
Un pēc tam, protams, tu iztēlojies, kā viņš saprot, ka kļūdījās, rāpo pie tevis atpakaļ ar rozi zobos un atvainošanās vārdiem… Un viņš atnāks ar to rozi… Tikai ne pie tevis. Jā, tu ar vienu frāzi tiki no viņa vaļā. Jā, mēs zinām, ka tu negribēji, bet kāpēc nevarēji turēt savu mēli aiz zobiem?
Nopirki kurpes, kurās nevari paiet
Un ne jau tāpēc, lai tajās sēdētu, bet tāpēc, lai staigātu. Negribam tevi sarūgtināt, bet ideja „gan jau ievalkāsies” un „gan jau pieradīšu pie tā papēža” nenostrādās. Ja tu nejuties kurpēs ērti jau veikalā, tad tu nejutīsies ērti arī uz ielas. Tādām kurpēm vieta atliek tikai skapī – goda vietā.
Autors: Dieviete.lv
