Tomēr domāju, ka es neesmu vienīgā auto mīlētāja, kuras dzīvē tomēr pienāk tāds brīdis, kad katru jaunu automašīnu sāc vērtēt pavisam citās kategorijās nekā tikai “skaista, ātra, jaudīga”. Tas ir laiks, kad ģimenē ienāk bērni un gluži nemanot tavas īstās un vienīgās automašīnas galvenās vērtības ir “droša, atbilstoša visām vai vismaz lielākajai daļai tavu (pat visjokaināko) vajadzību, ērta bērniem (jeb viņu autokrēsliņiem) un ar ietilpīgu bagāžas nodalījumu”. Ja ģimenē ir vairāki auto, tad šis parasti skar to auto, kuru vada mamma.

Es kā sieva un mamma diviem bērniem, kura, jāatzīst, visu savu apzināto bērnību un jaunību tomēr ir fanojusi par jaudīgām un ātrām mašīnām, jau kādus pāris gadus esmu dzīves brīdi, kad man svarīgas ir tieši šīs iepriekš minētās vērtības. Tādēļ, ka es esmu ģimenē, kuras automašīnā visbiežāk ir bērni ar visām no tā izrietošajām sekām.

Dēļ ieraduma katru reizi iekāpjot jaunā automašīnā, tu neapzināti sāc meklēt visu to pie kā un kur esi pieradis – ir grūti un, atzīstos, pat mazliet kaitinoši, ja skaties uz pulksteni tur kur tā nemaz nav.

Ņemot vērā, ka mana ikdiena paiet kopā ar bērniem un 9 no 10 reizēm mašīnā es esmu kopā ar meitenēm, tad mums ir izveidojusies sava sistēma, sava kārtība, lai brauciens būtu izdevies, un katra izmaiņa mazliet nozīmē vai nu to pagarināt, vai padarīt nemierīgāku.

Taču reizēm nav nekā labāka kā iespēja izkāpt no savas komforta zonas, lai izmēģinātu ko jaunu. Piemēram, jaunu auto. Auto, par kuru jau esi paspējusi dzirdēt visdažādākās atsauksmes, vērtējumus un viedokļus. Auto, kurā tev būs tā iespēja būt vienai pašai, bez bērniem un viņu izvēlētās mūzikas.

Pirmais iespaids par Toyota C-HR ir visai noteikts – balts kosmosa kuģis uz riteņiem. Starp citu, tieši šis ir arī visbiežāk dzirdētais salīdzinājums, ko saklausīju no apkārtējiem, kad tika pieminēts mašīnas, ko izmēģināšu, modelis.

Tiesa, no ārpuses automašīna atgādina mazliet samocītu kosmosa kuģi. Taču, kaut es pati dodu priekšroku vieglām un lēzenām līnijām automašīnu dizainā, šī pietiekami robustā un stūrainā automašīna tomēr piesaista skatus (it īpaši jaunu puišu un mazu bērnu). Tikmēr es ļoti nopriecājos, ka izmēģināšanai tiku pie baltas krāsas automašīnas, jo šī krāsa mašīnu padara vieglāku un elegantāku. Ļoti īpatnēji un sākumā neierasti ir augstie aizmugurējo durvju rokturi. Bet brīdi, kad atrodi tos, tad tikai turpmāk jāatceras, kur tie ir. Pie tiem pat pierod un atgriežoties pie vecās automašīnas, vispirms neveikli tos meklē tur, kur to nav.

Ņemot vērā, ka ikdienā mana automašīna tiek iedarbināta ar atslēgu (klasiski un uz jauno auto fona diezgan old-school), tad es ar prieku novērtēju auto iedarbināšanu ar on/off pogu, neizmantojot atslēgu. Arī auto atslēgšanai un aizslēgšanai klasiskā atslēga vairs nav nepieciešama, tikai čipam jābūt noteiktā auto tuvumā jeb tavā kabatā vai somā. Tas ir ērti, ļoti ērti, it īpaši, ja ļoti bieži tavas rokas ir ne tikai bērnu aizņemtas, bet arī pilnas ar somām un mantām. Manā gadījumā tas ir ļoti regulāri. Šis ir kas tāds, no kā atrast, iekāpjot atpakaļ savā ikdienas auto, ir visgrūtāk.

Tas, kas man ļoti patika un ir atzīmēšanas vērts, ko arī pirmo pamanīju – paaugstinātie sēdekļi, neskatoties uz to, ka pats auto ir diezgan zems, un sajūta, ka tomēr esi mazliet augstāk kā visi citi uz ceļa. Tas ilgstošu braukšanu, biežu apstāšanos un iekšā/ārā kāpšanu (kā tas raksturīgs man, kad vienā dienā pilsētā gribu izdarīt un izbraukāt visu un vēl mazliet), kā arī ilgstošu sēdēšanu sastrēgumos pilsētā, padarīja daudz vieglāku un komfortablāku.

Un, protams, automātiskā pārnesumkārba! Es esmu tikai par to, it īpaši, ja lielu daļu ikdienas jābrauc pilsētā. Nekas labāks un ērtāks nevar būt. Tā kā šim Toyota C-HR modelim ir Multidrive S pārnesumkārba, tad ārpus pilsētas ir interesanti paspēlēties arī ar to, izmantojot ātruma pārslēgšanas funkciju.

Funkcija, kura pilsētā noder, bet pie kuras tomēr jāpierod, ir sadursmes novēršanas sistēma un gājēju noteikšanas funkcija. Sākumā tā izbiedē, jo liekas, ka tu esi pietiekamā attālumā no priekšā braucošā auto un bremzē laicīgi, bet auto signāli saka ko citu. Starp citu, auto signalizē arī tad, ja neparādot pagrieziena rādītāju tiek šķērsota ceļu sadalošā līnija vai mainīta josla.

Šajā auto nepiesprādzēšanās ar drošības jostām ir neiespējama, jo atšķirībā no citiem auto, signalizēšana par nepiesprādzēšanos nevis ar laiku apklust, bet ar katru mirkli kļūst arvien skaļāka. Tātad – pat tie, kuriem reizēm ir vēlme mazu ceļa posmu nepiesprādzēties, to izdarīs, tikai skaļā trokšņa dēļ.

Iekāpjot automašīnā es arī biju patīkami pārsteigta, ka tā ir tik ietilpīga, jo ārējais skats ir mazliet mānīgs. Kaut, uzreiz gribas uzsvērt, ka, manuprāt, šī īsti nav kuplas ģimenes automašīna. Tajā bez lielām problēmām aizmugurē varējām ievietot 1 lielo autosēdeklīti, vienu mazo, kur sprādzēšanās ir ar auto drošības jostām, kā arī palika vēl viena ērta vieta pieaugušajam. Tas ir vērā ņemams bonuss brīdī, kad tiek domāts par auto maiņu.

Taču, pat ja vietas automašīnā ir pietiekoši, sēdēšana aizmugurē nav līdz galam patīkama. Ne bērniem, ne pieaugušajiem, jo logu nav! Nē, logi ir, bet diezgan šauri un mazi, un bērni, sēžot piesprādzēti sēdekļos, pa tiem praktiski neredz neko. Tas ir pietiekami neērti un traucējoši, ceļojums automātiski ir krietni garlaicīgāks – lasīt, visiem grūtāks. Arī man kā šoferim, ceļa pārredzamībai tas bija traucējoši, it īpaši brīžos, kad jāizbrauc no mazāka ceļa uz šosejas un ir nepieciešama pilnīga pārredzamība, un pagāja kāds laiks, līdz pieradu, ka skatoties pār plecu – neredzi praktiski neko.

Kopumā visādi citādi auto salons ir pārdomāts un funkcionāls. Pat ja, piemēram, pulksteni, kas man ir ārkārtīgi svarīga lieta, es būtu vēlējusies redzēt pretī sev, nevis pretī blakussēdētājam, kā arī klimata kontroles vadība būtu mazliet parocīgākā augstumā. Priekšējais panelis ir informācijas pilns un izmērā salīdzinoši lielais skārienjūtīgais ekrāns ikdienā būs nepieciešams, lielākoties, mūzikas kontrolei (gan ar USB pievadu, gan Bluetooth®, gan CD) un navigācijai.

Zinu, ļoti sievišķīgi, bet tas ir pieminēšanas vērts – automašīnā ir ļoti parocīgi izvietotas vietas, kur ielikt savu lielo kafijas krūzi vai ūdens pudeli, kā arī pievienot mobilā telefona USB lādētāju.

Atkārtošos, sakot, ka pie labām lietām ārkārtīgi pierod. Un, galvenais, ka ļoti ātri. Pat tikai pēc pāris dienām ar auto, kur parkošanās sensori ir gan priekšā, gan aizmugurē, plus tam visam kā papildu priekšrocība ir atpakaļskata kamera, tavs ierastais auto bez kameras liekas kā kaut ko svarīgu zaudējis. Šī ir ļoti ērta jauno auto priekšrocība, kas parkošanos jebkurā vietā padara vieglu un ātru.

Iespiest pedāli grīdā – tas ir kaifs. It īpaši, ja laba un tukša šoseja priekšā. Ar jaunu un jaudīgu auto to izdarīt bija divtik tīkami. Un ne tikai uz šosejas. Grants ceļiem ir savs neaprakstāms šarms. Man bērnībā no tiem bija bail, jo sporta mašīnā (kas bija mūsu ģimenes vienīgā mašīna) bez sēdekļiem (ar vatēto segu sēdekļa vietā) un trubām krustu šķērsu, braukšana pa akmeņiem bija ekstrēms piedzīvojums. Toties tagad, tagad speciāli reizēm meklēju grants ceļus, lai izbaudītu to īpašo braukšanas sajūtu, ko tie sniedz. Kopā ar Toyota C-HR braukšana par grants ceļu bija mierīga, viegli vadāma un patika ne tikai man, bet arī mazajām līdzbraucējām.

Šajā brīdi pareizi būtu ko pastāstīt arī par degvielas patēriņu! Benzīna dzinējs un tīri tehniski tie ir 6,1l/100 km, bet tīri praktiski, mūsu gadījumā, ar pilnu bāku izbraukāju krustu šķērsu Rīgu visos virzienos un visos sastrēgumos, aizbraucu līdz Jūrmalai, Engurei, Kuldīgai, Tukumam un atpakaļ uz Rīgu… un vēl mazliet palika pāri. Auto speciālisti par šādu aprakstu saķer galvu, bet zinu, ka daudziem tieši šis pasaka vairāk kā skaitļi.

Un vēl kāds svarīgs punkts – bagāžas nodalījums! Ziniet, kas svarīgi? Manas trauku kastes (darba specifika) ielien! Skrejriteņi un pludmales lietas arī! Un pārtikas maisi. Tātad visu, ko vajadzēja, varēju salikt! Ja ieliktu lielos ratus, daudz vietas citam vairs nebūtu, bet ceļojuma rati ērti iegūlās bagāžas nodalījumā.

Kopējais secinājums par auto ir visnotaļ pozitīvs. Šis nav auto, kurš būtu piemērots manas ģimenes ikdienai, jo mēs esam ne tikai divi pieaugušie un 2 bērni, bet mums ir arī suns, kurš mums dodas visur līdzi, mums mūžīgi bagāžniekā nepieciešama vieta vismaz 1 ritenim. Mums vajag, lai meitenēm ir ērti un interesanti (skats pa logu!).

Bet kopumā, zinu, ka šis auto būtu ļoti piemērots un atbilstošs jauniem un aktīviem auto braucējiem. Tiem, kuri grib ātri un ērti nokļūt visos pasākumos, izbraukt visus festivālus un koncertus. Tiem, kuriem sarunas, joki un mūzika mašīnā ir daudz svarīgāka par skatu aiz loga.

Vietas ir pietiekoši daudz. Bagāžas nodalījums ļauj pārvadāt nopietnu apjomu ar mantām. Braukšana ir patīkama un ilgstoša sēdēšana automašīnā ir ērta.

Mums tas bija ļoti jauks piedzīvojums, meitenes bija laimīgas izmēģināt ko jaunu. Savukārt es pati sapratu, kas man ir un kas man nav vajadzīgs jaunā automašīnā un tas ir ļoti svarīgi.

 

 
1 komentārs
  1. Valdis 3 mēneši iepriekš

    Nu autorei būtu jāpadomā vai vērts rakstīt netam- īpaši ievads -pilnīgi neloģiski savārstīts teksts.Gan stils ,gan saturs.Pēc klāstītā ievadā var saprast ,ka viņai šis auto galīgi nav piemērots.Pats braucu ar CHR un nedomāju ka tas ir pats piemērotākais auto ģimenei ar 2 bērniem.

Komentē

Dieviete.lv,  noteikumi, ētikas kodekss, [email protected] 2018

+371 66 66 00 22  Valguma iela 31a, Rīga.

or

Log in with your credentials

Forgot your details?