Covid-19 straujā izplatība un valstī noteiktie ierobežojumi lielai daļai sabiedrības liek pilnībā mainīt savu ikdienu – jāstrādā no mājām, bērniem jāpalīdz mācīties attālināti, ilgstoši jāatrodas iekštelpās, kā arī jāuztraucas gan par savu, gan tuvinieku veselību. Krīzes apstākļi un neziņa par nākotni ievērojami paaugstina satraukuma un stresa līmeni, savukārt ilgstošs stress var izraisīt virkni citu veselības problēmu – paaugstināt sirds un asinsvadu slimību, alkoholisma, kā arī neirozes un depresijas riskus. Ieteikumos par to, kā krīzes situācijā tikt galā ar stresu, BENU Aptiekas podkāstā dalās psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis. 

Kā Latvijas iedzīvotāji tiek galā ar krīzi?

Krīzei ir atšķirīga ietekme uz dažādām sabiedrības grupām. Daļai cilvēku šobrīd ir brīvāks ikdienas režīms – vairāk brīvā laika un atpūtas. Tie pamatā ir jauni cilvēki, kuriem šī slimība nav tik bīstama. Turklāt šai sabiedrības grupai ir bijusi liela noslodze darbā, bet šobrīd, iestājoties ārkārtas situācijai, viņiem ir vairāk iespēju mierīgi pavadīt laiku mājās un atpūsties. Vēl ir neliela sabiedrības daļa, kas noliedz vīrusa esamību un ārkārtējās situācijas nepieciešamību, neievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus un radot papildu veselības riskus. Savukārt lielākā daļa pašlaik izjūt bailes, neziņu un stresu. To apliecina arī BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti – 18% par slimības izplatību izrāda ļoti lielu satraukumu (10 baļļu skalā snieguši vērtējumu 9 vai 10), lielākā vai mazākā mērā satraucas 60% respondentu (vērtējumi no 5 līdz 8), savukārt sava uztraukuma līmeni zemāk par 4 norādījis 21% pētījuma dalībnieku. Psihoterapeits uzsver, ka pašreiz mainīgajos apstākļos bailes vai satraukumu var izjust ikviens, tomēr jāatceras, ka krīzes apstākļos satraukums ir pilnīgi normāla parādība un nevajadzētu radīt papildu stresu, satraucoties par paša uztraukuma esamību. 

Sekošana “bara” instinktam

Periodiski interneta ziņu portālos, kā arī sociālajos medijos parādās ziņas, ka masveidā tiek izpirkti tualetes papīra ruļļi, griķi un citas preces. Dr. A. Veselovskis skaidro, ka tā ir cilvēku baiļu reakcija, jo, ieraugot, ka palicis priekšpēdējais tualetes papīra iepakojums, visticamāk, daudzi uzreiz meklēs tuvāko veikalu, lai sevi nodrošinātu. Tā ir bioloģiska reakcija, kas var kļūt nekontrolējama, īpaši ņemot vērā, cik ļoti cilvēki ietekmējas no apkārtējiem. Tāpat speciālists atklāj, ka cilvēka reakciju uz krīzi ietekmē arī informācijas uztvere, piemēram, ziņas par Covid-19 izplatību tiek atkārtotas vairākas reizes dienā, bet jāņem vērā, ka cilvēks zemapziņā to visu uztver nevis kā vienu atsevišķu notikumu, bet gan kā vairākus atsevišķus draudīgus notikumus. Ieteikums ir klausīties uzticamu informāciju vienreiz dienā, piemēram, vakarā, nevis vairākas reizes dienā, jo tas palielina uztraukumu. Īpaši jūtīgiem cilvēkiem jaunumus var pārstāstīt kāds ģimenes loceklis vai draugs. Informācijas uztvere un daudzums ir jādozē, lai neiestātos panika.

Kā mazināt uztraukumu par tuvinieku veselību?

Dr. A. Veselovskis vēlreiz uzsver, ka ir pilnīgi saprotami un normāli, ka cilvēks uztraucas par savu tuvinieku veselību. Lai ar šo stresu tiktu galā, ir nepieciešama racionāla rīcība, respektīvi, jāuzdod jautājums, ko cilvēks reāli var izdarīt, lai tuviniekus pasargātu? Tā var būt regulāra saziņa, piemēram, ar vecvecākiem, aicinot viņus palikt mājās un atrodot veidu, kā viņiem nogādāt visu nepieciešamo. Un pēc tam ir jābalstās uz ideju, ka cilvēks savu tuvinieku labā ir izdarījis visu iespējamo, lai situāciju uzlabotu. 

Speciālists uzsver, ka šobrīd ir ļoti labs laiks, lai mācītos to, kā mēs sevi regulējam. Turklāt jāatceras, ka pašreizējos apstākļos cilvēks nevar visu zināt, un tas ir pilnīgi saprotami. Tāpēc nevajadzētu sevi lieki satraukt ar domām par tālu nākotni, piemēram, to, kas būs pēc mēneša vai pusgada. Šobrīd ieteicams koncentrēties uz tagadni, ievērojot tā saucamo alpīnista principu – domāt par nākamo soli, nevis kalna virsotni. 

Ilgstoša atrašanās vienās telpās – kā sadzīvot?

Covid-19 straujā izplatība un ārkārtas situācijā noteiktie ierobežojumi nozīmē, ka šobrīd daudz laika sanāk pavadīt mājās kopā ar tuviniekiem. No vienas puses, tā ir iespēja laiku pavadīt kopā, bet, no otras puses, tas var radīt virkni jaunu izaicinājumu. Dr. A. Veselovskis norāda, ka tas, kā ģimene pārvar krīzes situāciju, ir ļoti atkarīgs no iepriekšējās pieredzes. Respektīvi, ja situācija ģimenē iepriekš ilgstoši bijusi saspīlēta, tad šobrīd tā var saasināties vēl vairāk. Svarīgi apzināties, ka krīzes laikā ikvienam var būt dažādas emocijas. Tāpēc vajadzētu pieņemt jaunos apstākļus, mācīties tos izturēt, kā arī meklēt risinājumus, nevis pārmest otram par radušos situāciju vai ikdienas sīkumiem. 

Taupi enerģiju!

Dr. A. Veselovskis aicina krīzes laikā taupīt enerģiju un pozitīvās emocijas. Ieteicams nekontaktēties ar izteikti negatīviem cilvēkiem vai grupām. Piemēram, ir jāvērtē, vai kādam izteikti negatīvi domājošajam ir vērts iestāstīt, ka viss būs labi. Ja cilvēks ir panikā, var ieteikt trīs sekunžu ieelpu un piecu sekunžu izelpu, kas ir pamata vingrinājums panikas un trauksmes mazināšanai. Bet, ja cilvēks atsakās sadarboties, tad nevajag lieki tērēt laiku un enerģiju. Tā vietā ir jāmeklē pozitīvas nodarbes, kas aizņem gan ķermeni, gan prātu, jo tieši dažāda veida kustēšanās (gan fiziskā, gan garīgā) vislabāk palīdz pārvarēt krīzi un mazināt stresu. 

Video

Autors: Benu Aptieka

 

 
Nav komentāru

Atstāt komentāru

Dieviete.lv,  noteikumi, ētikas kodekss, info@dieviete.lv 2020

+371 66 66 00 22  Valguma iela 31a, Rīga.

or

Log in with your credentials

Forgot your details?