Izdienas pensiju sistēmā ir nepilnības un tā ir jāpārskata, otrdien žurnālistiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valsts kontrole secinājusi, ka izdienas pensiju sistēma valsts budžetam gadā izmaksā 74 miljonus eiro, bet uzņemto saistību apmērs jeb summa, kas būs nepieciešama izdienas pensiju izmaksai nākotnē, aplēsta 4,5 miljardu eiro apmērā. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja uz izdienas pensiju sistēmas problēmām, aicinot to pārskatīt.
Komentējot Valsts kontroles secināto, Kariņš atzina, ka izdienas pensiju sistēma būtu jāpārskata, bet konkrēti priekšlikumi, viņaprāt, būtu jāizstrādā Labklājības ministrijai. “Izdienas pensiju sistēmā ir diezgan redzamas nepilnības, kas laika gaitā vairāk spiedīs uz valsts budžetu,” pauda premjers.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP), kura savulaik ieņēma labklājības ministres amatu, piebilda, ka izdienas pensiju sistēma ir “karsts kartupelis, un šo jautājumu gadu desmitiem nav izdevies izkustināt”. Viņķeles ieskatā, koalīcijai būtu nepieciešams lemt arī par izdienas pensiju vecuma slieksni, jo valsts ir lēmusi par vispārējā pensionēšanās vecuma pakāpeniski palielināšanu.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš arī savulaik ieņēma labklājības ministra amatu, norādīja, ka izdienas pensijas netiek maksātas no sociālā budžeta, bet gan valsts budžeta. “Izdienas pensiju sistēma nav saistīta ar sociālo budžetu un sociālajām izmaksām, līdz ar to pensionāriem nav jāuztraucas par Valsts kontroles ziņojuma saturu un sociālā budžeta ilgtspēju,” pauda Reirs.
Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka visi esošie speciālie izdienas pensiju likumi par tiem atbildīgajiem resoriem būtu jāpārskata, nosakot samērīgu pārejas periodu un izvērtējot gan izdienas pensijas piešķiršanas, gan izmaksas nosacījumus.
LM atzīst, ka attiecībā uz izdienas pensiju piešķiršanas nosacījumiem būtu jāpārskata personu loks, kam tā tiek piešķirta, vienlaikus skatot nepieciešamību paaugstināt pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu.
LM uzskata, ka katrai ministrijai un institūcijai, kuras darbiniekiem šobrīd jau ir noteiktas vai plānots noteikt izdienas pensijas, būtu nepieciešams pārvērtēt ātrākas pensionēšanās patieso nepieciešamību, izvērtējot savu līdzdalību darba tirgū.v
Autors: nozare.lv
19.05.2020.
Ar ko viņi ir pārāki par sētnieku,pastnieku,klētnieku vai citiem?Viņiem nogurst muguras ātrāk?Kāds pamatojums tiem speciālistiem ir kāpēc viņiem ir privilēģijas?Tad jau arī menedžerim pēc 20 gadiem no stresa jādod pensija!