“Ja mēs vēlamies, lai sākumskolas skolēni pēc stundu beigām laiku varētu pavadīt drošā, attīstošā un draudzīgā vidē, ir būtiski visās skolās nodrošināt pagarinātās dienas grupas, kas pieejamas ikvienam bērnam. Jebkuras normatīvo aktu izmaiņas, kas esošo situāciju pasliktina, nav skolēnu un viņu vecāku interesēs,” komentējot plānotās izmaiņas palielināt pagarināto dienas grupu skolotāju darba slodzi līdz 40 stundām nedēļā, saglabājot līdzšinējo atalgojumu, norāda Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem vadītājas vietniece Audra Šauere.
Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv šī gada 28. jūnijā saņēma Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) aicinājumu atbalstīt pagarinātās dienas grupas skolotājus un nepieļaut darba slodzes paaugstināšanu līdz 40 darba stundām nedēļā, vienlaikus atstājot līdzšinējo atalgojumu EUR 680,00 mēnesī.
Ja palielina slodzi, jāpalielina atalgojums
Šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos ir noteikta 30 stundu darba nedēļa, saņemot par to atalgojumu EUR 680,00 mēnesī. Savukārt jaunais noteikumu projekts (Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 „Pedagogu darba samaksas noteikumi””) paredz 40 stundu darba nedēļu par identisku atalgojumu – EUR 680,00 mēnesī, kas sastāda 25% stundas tarifa likmes samazinājumu, kas nav taisnīgi. Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītājas vietniece A. Šauere uzskata, ja tiek palielināts vienas slodzes stundu skaits, ir jāpalielinās arī atalgojumam.
Finansējums pagarinātajām grupām visās skolās
Vispārējās izglītības likums arī nosaka, ka pagarinātās darba dienas grupa obligāti ir jānodrošina vienīgi izglītojamajiem, kas mācās sociālās vai pedagoģiskās korekcijas klasēs, tās netiek veidotas katrā skolā un katram skolas skolēnam to apmeklēšana nav obligāta. Lēmumu par pagarinātās dienas grupas nodarbību nodrošināšanu konkrētajā izglītības iestādē pieņem tās vadītājs, bet pirms lēmuma pieņemšanas būtu jāsaņem arī skolas padomes viedoklis šajā jautājumā. Skolai no tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir jānodrošina pamatizglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānā ietvertā obligātā mācību satura apguve.
Praksē ir sastopamas skolas, kur pagarinātās dienas grupas nodarbības iespēju robežās tiek finansētas no atlikušajiem līdzekļiem, tomēr pedagogu darba samaksas fonda līdzekļi (izņemot sociālās vai pedagoģiskās korekcijas klasēs) tam nav paredzēti. Pagarinātās dienas grupas nodarbību finansēšana ir pašvaldību funkcija, un prakse rāda, ka lielākā daļa pašvaldību to arī nodrošina. Tomēr ir arī skolas, kurās pagarinātās dienas grupas pakalpojuma finansēšanā piedalās vecāki ar savu līdzfinansējumu. “Ņemot vērā pagarināto grupu sociālo nozīmi, aicinām rast finansējumu pagarināto grupu nodrošināšanai tā, lai ikvienā skolā šāds pakalpojums būtu pieejams ikvienam sākumskolas bērnam un lai nevienā skolā vecākiem par pagarinātās grupas pakalpojumu nebūtu jāmaksā,” pauž A. Šauere.
Bērns pēc stundām drošā vidē
Atsaucoties uz LIZDA rīcībā esošo informāciju, varam secināt, ka jau šobrīd (pie 30 stundu darba slodzes nedēļā) ir problēmas ar pagarinātās dienas grupas skolotāju nodrošinājumu izglītības iestādēs. Veicot paredzētos grozījumus noteikumu projektā, pastāv vēl lielāks risks, ka skolotājiem pietrūks motivācijas darbam pagarinātajās dienas grupās, jo palielināsies darba apjoms, bet samazināsies darba samaksa. Tāpat palielinās risks, ka samazināsies to skolu skaits, kur tiek piedāvāts pagarināto grupu pakalpojums. “Pagarinātās grupas pakalpojums īpaši nozīmīgs ir, domājot par bērnu drošību, jo ne visiem vecākiem ir iespēja pusdienas laikā, kad sākumskolēniem beidzas mācības, atnākt viņiem pretī. Iespēja bērnam apmeklēt pagarināto grupu ļauj vecākiem justies pārliecinātiem, ka bērns līdz vecāku darba laika beigām pavadīs pēcpusdienu drošā vidē. Lai arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta sestā daļa nosaka, ka bērnu pēc 7 gadu vecuma drīkst atstāt vienu, laika periods no stundu beigām līdz brīdim, kad vecāki pārnāk no darba, ir pārāk ilgs, lai sākumskolas skolēns to pavadītu vienatnē,” skaidro A. Šauere.
Vienoti pienākumi pagarināto grupu skolotājiem
Pašreiz nav vienota dokumenta, kas noteiktu, kādi pienākumi veicami pagarinātās grupas skolotājam. Pagarinātās dienas grupas nodarbības tiek iekļautas izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes, un to praktiskā nozīme sakņojas papildu pedagoģiskajā un sociālajā atbalstā. Mammamuntetiem.lv vadītājas vietniece Audra Šauere uzsver, ka reizē ar slodzes un atalgojuma palielināšanu ir nepieciešams vienoties par vienādiem pienākumiem un uzdevumiem, ko veic visi pagarināto grupu skolotāji. Noteikumos jāietver ne tikai tādi aspekti kā pedagoģiskais atbalsts dažādu priekšmetu skolotājiem, bet arī jēgpilnu rotaļu organizēšana un aktīvas laika pavadīšanas plānošana, uzsvaru liekot uz kustību aktivitātēm ārā. Šis aspekts ir ļoti nozīmīgs, ņemto vērā to, ka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījumā Latvijā 2015./2016.mācību gadā secināts – 25,8 procentiem trešās klases skolēnu konstatēta liekā ķermeņa masa un aptaukošanās. Ne mazāk svarīgi – bērniem ir nepieciešams laiks, kad draudzēties un veidot attiecības ar vienaudžiem.
