Astoņi talantīgi amatnieki, noslēdzoties Swedbank projektam “Meistars 21. gadsimtā”, šonedēļ kļuvuši par meistariem ne tikai savā arodā, bet arī digitālajā vidē. Dalībnieki trīs mēnešu garumā praktiskās nodarbībās apguva saziņai un savu izstrādājumu veiksmīgai pārdošanai nepieciešamās digitālās prasmes. Līdz ar digitālās vides piedāvātajām iespējām, meistaru izstrādājumu pieprasījums ir audzis, un meistari plāno paplašināt savu darbību.
“Ar projekta laikā iegūto pieredzi un digitālajām iemaņām esmu gatava paplašināt savu darbību, jo tagad man ir zināšanas, kā to darīt mērķtiecīgi. Dzintara siešana ir ne tikai sirdslieta, bet pamazām kļūst arī par peļņas avotu. Es piedāvāju pilnīgi citu skatu uz dzintaru, un ar to ir jāiepazīstina plašāks cilvēku loks. Un šeit ļoti palīdz mūsdienu tehnoloģiju iespējas! Ja projektam būtu otrā kārta – es noteikti piedalītos vēlreiz,” pieredzē dalās Ilze Vainovska. Viņa izgatavo rotas un amuletus no dzintara, to iesienot mezglos neapstrādātu, tādu, kādu to “noķer” Liepājas pludmalē.Ilze radījusi savu zīmolu “Noķerts Liepājā” un izstrādājumi apskatāmi www.capturedinliepaja.com.
“Projekta gaitā kopā ar mentoriem mācījos, kā savu produkciju labāk popularizēt digitālajā vidē, kā rezultātā esmu izveidojis sev jaunu zīmolu “Lācis”. Pašam ļoti patīk un izskatās, ka patīk arī pircējiem! Pārliecinājos – lai augtu, jābūt atšķirīgam no citiem,” par sasniegto projektā stāsta koka apstrādes virtuozs Reinis Lācis. Viņš ikdienā strādā ar koku un darina paplātes ēdiena pasniegšanai, kā arī citus koka traukus. Pēdējā laikā sācis saņemt arī restorānu profesionāļu specpasūtījumus. Projektā arī Reinis izveidojis mājaslapu www.paplates.lv.
Kamēr teju puse Latvijas iedzīvotāju (44,9%) iepērkas internetā, tikai retais Latvijas amatu meistars ir atrodams tīmeklī, nemaz nerunājot par savas produkcijas virtuālu pārdošanu. No 110 meistariem, kas kopumā bija pieteikušies projektam, konkursa kārtībā projektam tika izraudzīti astoņi: rokdarbniece Margarita Muntaga no Ķekavas, koka apstrādes virtuozs Reinis Lācis no Pārgaujas novada, izšuvēja Dace Zaharova no Cēsīm, ādas izstrādājumu meistars Reinis Rudzītis un šuvēja Margit Dravniece no Rīgas, tautastērpu darinātāja Aivita Heniņa no Lielvārdes, rokdarbniece Solvita Zarupska no Ventspils un dzintaru “ķērāja un valdzinātāja” Ilze Vainovska no Liepājas.Projekta lektori un mentori tautas amatu meistariem iemācījuši, kā padarīt savus darbus redzamus pēc iespējas plašākam pircēju lokam internetā un izcelt tos uz konkurentu fona, kā komunicēt ar pircējiem digitālajā vidē, kā izveidot savu internetveikalu mājaslapā un kā lietot mobilos norēķinu termināļus.
“Projekta centrā ir ideja, kā savienot tautas amatu meistaru tradicionālās prasmes ar digitālajām, lai meistari būtu konkurētspējīgi mūsdienu pasaulē, kur internets ir ienesis jaunus spēles noteikumus. “Meistars 21. gadsimtā” nav tikai stāsts par konkrētiem meistariem, bet latviskās meistarības mūsdienīgu pieejamību, iekļaušanos mūsu ikdienā, pieprasījumu pēc tās, latvisko meistarību kā mazā biznesa pamatu, kas sekmē tradīciju pārmantošanu,” stāstaSwedbank Dziesmu un deju svētku projekta vadītāja Adriāna Kauliņa.
Projektu “Meistars 21. gadsimtā” amatnieki noslēdza ar pārliecību, ka tradicionālā kultūra nevar pastāvēt, ignorējot mūsdienu attīstību. Meistari arī atzinuši, ka līdz ar projektu pasūtījumu apjoms audzis – vairāki no viņiem apsver iespējas paplašināties un savu hobiju vērst ikdienas peļņas avotā.
Projektam noslēdzoties, tika izraudzīti trīs tautas amatu meistari, kam apmācību procesā veicies vislabāk – tie ir Reinis Lācis, Margarita Muntaga un Ilze Vainovska. Dāvanā no projekta organizatoriem un Dziesmu un deju svētku lieldrauga Swedbank amatnieki saņēma planšetdatorus un mobilo norēķinu termināļus, lai turpmāk norēķini ar izstrādājumu pircējiem būtu vēl ērtāki.
