Pēc pārstāves sacītā, kaut arī etnisko latviešu, kuri dzīvo Latvijā un ārpus tās, ir vien ap 1,5 miljoniem, mazā nācija ir devusi pasaulei, tostarp Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), neskaitāmus talantus.
“Uzsākām šo kampaņu, jo uzskatām, ka mums, latviešiem, ir vairāk jālepojas ar savu tautiešu sasniegumiem starptautiskā mērogā, jo mūs visus vieno kopīga izcelsme. Mūsu kultūra, valoda, dzimtene ir mūsu kopīgais DNS,” skaidroja Garoza.
Mēs, protams, daudz esam dzirdējuši par mūsdienu kultūras izcilībām diriģentu Andri Nelsonu un starptautiski atzīto soprānu Kristīni Opolais, sporta izcilnieku – basketbolistu Kristapu Porziņģi. Šīs kampaņas mērķis ir vairāk pastāstīt par fantastiskajiem Latvijas talantiem ASV, ar kuriem mums kopīgs DNS, taču, iespējams, dzirdēts retāk.
Ed Leedskalnin (Edvards Liedskalniņš), dzimis 1887.gadā Stāmerienā
Kaut arī par viņu nav daudz ziņu, tomēr viens ir pavisam skaidrs – Edvardam Liedskalniņam jeb Ed Leedskalnin ir latvieša DNS. It kā beidzis vien četras klases, piedalījies 1905.gada revolūcijā un jau 1912.gadā, iespējams, nelegāli nokļuvis ASV. Laika gaitā pats saviem spēkiem apguvis inženiera prasmes un tēlniecību. Viņš ir autors Koraļļu pilij, kas atrodas Floridā un ir viens no tūristu iecienītākajiem apskates objektiem. Sākotnēji celtne ieguva slavu, jo Liedskalniņš to uzbūvēja vienatnē 20 gadu laikā, strādājot vien pa naktīm. Turklāt būvniecības laikā tēlnieks pārvietoja akmens bluķus ar kopējo masu 1100 tonnas, apgalvojot, ka esot atklājis piramīdu celtniecības paņēmienus.
Dr. Med. Visvaldis Nagobads, dzimis Rīgā 1921.gadā
Vadošais ASV hokeja izlases ārsts laikā no 1967. līdz 1990.gadam. Viņa vārds 2010.gadā tika iekļauts ASV hokeja slavas zālē, godinot to, ka bez slavenā ārsta ASV hokeja izlase 1980.gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā nebūtu izcīnījusi zelta medaļu. Viņš ir arī pirmais, kurš 2003.gadā saņēma Starptautiskās ledus hokeja federācijas prezidenta Paula Loika vārdā nosaukto balvu, ko piešķir tikai par īpašiem nopelniem hokeja attīstībā.
Gunārs Birkerts, dzimis Rīgā 1925.gadā
Viens no atzītākajiem un ražīgākajiem latviešu arhitektiem – ne tikai “Gaismas pils” jeb Latvijas Nacionālās bibliotēkas autors, bet arī arhitekts vairākām ievērojamām ēkām ASV. Piemēram, Federālā rezervju banka Mineapoles pilsētā, Korningas Stikla muzejs Ņujorkas štatā un Mičiganas universitātes Tiesību zinātņu bibliotēkas paplašinājuma ēka. Divas pēdējās minētās būves 2007.gadā tika iekļautas Amerikas Arhitektu institūta izveidotajā sarakstā “150 visu laiku labākās ASV ēkas”. Birkerts projektējis arī ASV vēstniecības ēku Venecuēlā un Kempera Mūsdienu mākslas muzeju Kanzassitijā. Šie ir tikai daži no viņa darbiem.
Vija Celmiņa, dzimusi Rīgā 1938.gadā
Viena no ievērojamākajām mūsdienu amerikāņu hiperreālisma novirziena māksliniecēm – viņas dabas un apkārtējās vides parādību smalkais un detalizētais tuvplāns aizrauj un pat met izaicinājumu mūsu zināšanām un realitātes uztverei. Kopš aktīvās darbības sākuma 1965.gadā māksliniecei ir bijušas vairāk nekā 40 personālizstādes – Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (MoMa), Vitnija Amerikāņu mākslas muzejā, Losandželosas Mākslas muzejā, Mūsdienu mākslas institūtā Londonā, Pompidū centrā Parīzē un citviet.
Lolita Ritmane, dzimusi ASV, 1962.gadā
Lolita Ritmane jeb Lolita Ritmanis ir latviešu izcelsmes ASV komponiste, kura desmit reizes ir tikusi nominēta prestižajai “Emmy” balvai un 2002.gadā viņa to arī ieguva par televīzijas seriālam “Batman Beyond” komponēto mūziku. Starp viņas neskaitāmajiem darbiem ir arī četri mūzikli, kas izrādīti ASV, Eiropā, Taivānā un Austrālijā. Saskaņā ar IMDB.com Ritmane ir arī topošās latviešu režisora Dzintara Dreiberga radītās filmas “Dvēseļu putenis” mūzikas autore.
Ievērības cienīgs ir fakts, ka Lolitas tēvs Andris Ritmanis sacerēja vārdus, bet māsa Brigita Ritmane – mūziku dziesmai “Manai tautai”, kuru 1988.gadā Ieva Akuratere dziedāja festivālā “Liepājas dzintars” un saņēma nedalītas klausītāju ovācijas. https://youtu.be/BnjZVVgqqEU
“Kampaņas gaitā publicēsim ierakstus un iedvesmojošus stāstus par cilvēkiem, kuri bijuši izcili savā jomā un nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Lepošanās ar mūsu tautiešu sasniegumiem gan mūsdienās, gan tuvākā vai tālākā pagātnē ir veids, kā varam stiprināt nacionālo identitāti, vienlaikus rādot starptautiskajai sabiedrībai, ka esam inovatīvi, radoši, uzņēmīgi,” uzsvēra Garoza.
Tieši tāpēc Latvijas valsts simtgades ieskaņās ALA ar Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Kultūras ministrijas atbalstu ASV organizē izstādi “Treasures of Latvia” jeb “Latvijas dārgumi”. Izstādē ietverti stāsti par uzņēmējiem, kuri 2013. un 2015.gadā saņēmuši eksporta izcilības balvu Latvijas eksporta veicināšanas kustības “The Red Jackets” ietvaros.
Plašāka informācija par sociālo kampaņu “Manī ir latvieša DNS” pieejama ALA Facebook lapā, savukārt precīzs izstādes grafiks un informācija par Latvijas valsts simtgadei veltītiem pasākumiem ASV atrodama šeit http://www.latvia100usa.org .
Autors: PublicID Group
