Džeimsa Kamerona romantiskā drāma “Titāniks” pārspēja visus kases rekordus. Cilvēki to gribēja redzēt vēl un vēl. Kopš filmas pirmizrādes ir pagājuši 20 gadi, taču režisora aizrautīgā interese par katastrofu un tās atainojumu filmā nav mazinājusies.
Kamerons atzīst, ka zināmā mērā jūt atbildību gan par dzīvajiem, gan kuģa katastrofā mirušajiem, tādēļ tagad, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un neskaitāmus ekspertus, meklē atbildes uz jautājumiem, kas viņu mocījušas ilgu laiku. Skatītāji ar tām varēs iepazīties īpašā dokumentālajā raidījumā “Titāniks: 20.gadadiena”, kas “National Geographic” skatāms pirmdien 11.decembrī un kurā Kamerons atskatīsies uz filmas uzņemšanas niansēm un atkārtoti restaurēs liktenīgās nakts notikumus.
Lai atminētos leģendārās filmas pirmizrādi un milzīgo traģēdiju, “National Geographic” ir apkopojis mazāk zināmus faktus par kinodarbu un jaunus ekspertu veiktus secinājumus.
Vairāk glābšanas laivu, visticamāk, nebūtu izglābušas vairāk cilvēku
Uz “Titānika” esošo glābšanas laivu pietika tikai aptuveni pusei pasažieru. Džeimsa Kamerona komanda eksperimentā secināja, ka, ņemot vērā komandas locekļu skaitu, visu laivu nolaišanai ir nepieciešamas vairāk nekā divas stundas, taču apkalpei katastrofas brīdī bija tikai pusotra stunda laika. Pat tad, ja laivu būtu vairāk, reāli nebūtu pieticis laika visas likt lietā, jo vienas laivas sagatavošana prasa aptuveni 30 minūtes un 30 sekundes.
Astrofiziķis Nīls Degrass Taisons pārliecināja Kameronu mainīt debesu ainu
Populārais Ņujorkas Haidena planetārija direktors pamanīja, ka filmā redzamajām zvaigžņotajām debesīm nav līdzības ar tām, kuras bija redzamas 1912.gadā 15.aprīlī plkst. 4:20 tajos platuma un garuma grādos, kur “Titāniks” nogrima. Viņš desmit gadus diskutēja ar Kameronu, līdz nosūtīja režisoram astronomiski pareizu zvaigžņu karti. Kamerons, kas pats sevi uzskata par perfekcionistu, piekrita tās digitāli nomainīt filmas jaunajā 3D versijā. Starp citu, liktenīgajā naktī nav bijis ne mākoņu, ne arī mēness.
Filmā kuģa nogrimšana, iespējams, nav attēlota precīzi
Filmēšanas laikā Kamerons veltīja lielas pūles, lai iespējami precīzāk atainotu “Titānika” pēdējās stundas. Viņš ticēja, ka vispirms nogrima priekšgals, paceļot augstu gaisā aizmugures daļu un kuģa lielais svars salauza to uz pusēm. Tagad pēc režisora lūguma jūras sistēmu inženieri, izmantojot modernās tehnoloģijas, testos secināja, ka, visticamāk, kuģis salūza brīdī, kad tā slīpums bija 20 – 30 grādu, nevis 90 grādu, kā parādīts filmā.
Sakaru operatori Harolds Braids un Džeks Filips izglāba simtiem dzīvību
Izrādās, dienu pirms sadursmes “Titānika” sakaru telpā pazuda strāva. Atbilstoši instrukcijai operatoriem, bija jāgaida krasta inženieri, kas salabotu bojājumu. Taču Braids un Filips izveidoja ārkārtas tīklu, kas darbojās uz baterijām. Ja tā nebūtu, “Titānika” palīgā saucienus diezin vai sadzirdētu arī “Carpathia”, kas ieradās palīgā pēc divām stundām.
Daļa tēlu, kas veidoti pēc reālu pasažieru stāstiem, varēja būt citādi
Kādā epizodē leitnants Viljams Makmasters Mērdoks nošauj pasažieri un pēc tam izdara pašnāvību, taču šis leitnanta atveidojums dziļi aizskāris viņa ģimeni. Tagad, atkārtoti tiekoties ar “Titānika” pasažieru pēctečiem, Kamerons secinājis, ka šo tēlu vajadzējis padarīt vispārīgāku un nepiešķirt tam reālas personas vārdu. “Es biju scenārists un nedomāju par to, ka esmu bijis arī vēsturnieks. Tādēļ nedomāju par to, ka Mērdoka ģimene varētu justies aizvainota. Taču bija,” atzīst režisors.
Mirt ar cieņu un kopā – līdz asarām aizkustinoši, teju patiesi stāsti
Cits reālu pasažieru pēctecis, lielveikalu “Macy’s” līdzīpašnieka Izidora un Idas Štrausu mazmazdēls Pols Kurcmans esot pārsteigs par Kamerona filmas precizitāti. Izidora un Idas stāsts atklājas ainā, kurā vecāks pāris kajītē apķērušies gaida nāvi. “Macy’s” līdzīpašnieks nav vēlējies doties uz glābšanas laivu līdz mirklim, kamēr drošībā nebūs visas sievietes un bērni. Ida atteicās glābties viena, kaut arī viņai kā pirmās klases pasažierei bija vieta glābšanas laivā, sakot, ka būs kopā nāvē tāpat kā dzīvē.
Savukārt Ņujorkas modernās mākslas muzeja dibinātāja Solomona Gugenheima brālis Bendžamins vēlējās “mirt kā džentelmenis”. Viņš uzģērba savas labākās drēbes un pēdējo reizi dzīvs tika redzēts centrālajā hallē, malkojot brendiju un smēķējot cigāru.
Roberts Ballards meklēja “Titānika” vraku paralēli slepenai ASV jūras spēku misijai
80.gados Ballards tikai piesaistīts divu mīklaini pazudu ASV atomzemūdeņu meklēšanai. Okeanogrāfam izdevās darbus paveikt ātrāk, un viņam bija 12 dienas “Titānika” vraka meklēšanai. Ballards sekoja jūras dzelmē izmētātajām atlūzām, kas aizveda pētniekus līdz vrakam. Par veiksmi viņi nebija pārliecināti līdz brīdim, līdz atrada tvaika katlu.
Pie “Titānika” vraka var atrast tikai mirušo apavus
3800 metru dziļumā kauli ātri sadalās, tādēļ to vairs nav, taču te var mēģināt atrast kurpes. Tās ir apstrādātas ar tanīnskābi, tādēļ nesadalās un negaršo arī dzelmju iemītniekiem.
Rozu “zīmē” Kamerona roka, zīmējums pārdots par vairākiem tūkstošiem
Skaistajā ainā, kur Džeks zīmē Rozu, ir redzama nevis aktiera Leonardo Dikaprio, bet gan paša Kamerona roka. Režisors zīmēja visas skices, kuras Džeks nēsāja līdzi. Zīmējumu, kurā Džeks ieskicējis Rozu, kurai nav cita apģērba kā vien kaklarota ar zilo dimantu “Okeāna sirds”, 2011.gadā izsolīja neliela kompānija “Premiere Props”. Pārdošanas cena un pircējs nav zināms, taču pēdējais solījums bija 14 000 eiro.
Uz īstā “Titānika” arī bija Dž.Dausons
Tiesa, šā cilvēka pilnais vārds bija Džozefs Dausons un viņš strādāja mašīntelpā. Džozefs bija viens no 1500 pasažieriem, kuriem izdevās izglābties. Viņš ir apglabāts Halifaksā, Jaunskotijā. Dikaprio atveidoto varoni, kā zināms, sauca Džeks Dausons.
Rozas atveidotāja Glorija Stjuarte ir visvecākā persona, kas nominēta “Oskaram”
Stjuarte (87), kas atveidoja Rozu vecumdienās, ir vienīgā, kas dzīvoja tolaik, kad “Titāniks” noslīka. Šis bija pirmais gadījums, kad “Oskaram” dažādās kategorijās (labākā aktrise; labākā otrā plāna aktrise) nominētas divas aktrises, kuras atveido vienu tēlu. Žēl, ka Stjuarte balvu neieguva, jo Roza ir iedvesmojoša ne tikai Vinsletas, bet arī Glorijas dēļ.
Slavenākais Džeka citāts ir Dikaprio improvizācija
Aina, kur Džeks, stāvot kuģa priekšgalā, saka – “Esmu pasaules karalis!” – ir pilnīga Leonardo Dikaprio improvizācija. Tā ir atzīta par vienu no 100 labākajiem kino citātiem.
Keita Vinsleta pārveidoja ainu
Ainā, kurā Roza atsakās no glābšanas laivas un viņas līgavainis Kals Hoklijs dusmīgi velk viņu sev līdzi, bija paredzēts, ka meitene viņu iedunkā. Taču Vinsletai radās cita ideja, par kuru bija informēti visi, izņemot aktieri Billiju Zeinu. Jā, viņa reakcija bija dabīga, jo Zeinam nebija pat nojausmas, ka Vinsleta gatavojas spļaut.
Raidījums “Titāniks: 20.gadadiena”, kas “National Geographic” skatāms pirmdien 11.decembrī, plkst. 21:00.
Autors: Public ID 07.12.2017
