Jaunā gada atnākšana lielai daļu cilvēku gan Latvijā, gan pasaulē saistās ar savas līdzšinējās dzīves un ikdienas paradumu izvērtēšanu, sniedzot ierosmi izvirzīt jaunas apņemšanās. Līdzās rūpēm par vizuālo izskatu un sportisko formu, daudz uzmanības tiek pievērsts arī emocionālajai labsajūtai, apņemoties doties ceļojumā, labiekārtot mājvietu vai iegādāties jau sen kārotu pirkumu. Nenoliedzami, apņemšanās izpildē būtiska nozīmē ir neatlaidībai, taču daudzus no kārotajiem mērķiem iespējams sasniegt ar rūpīgu finanšu plānošanu. Lai  gada sākuma entuziasms nestu cerētos rezultātus, Swedbank Finanšu institūts apkopojis svarīgākās stratēģijas, kas jāzina ikvienam, lai gudri pārvaldītu savu “maciņu”.

  1. Plāno jau tagad!

Nauda nepārprotami ikviena cilvēka dzīvē ieņem būtisku lomu. Tomēr par spīti tam, lielā daļā sabiedrības iesakņojies uzskats, ka iegūt īpašas zināšanas par naudu nav nepieciešams, ja cilvēka īpašumā nav būtiska naudas apjoma, ko pārvaldīt. Realitāte gan ir gluži pretēja – jo mazāk ir naudas, jo būtiskāk saprast, kur un kāpēc katrs eiro tiek iztērēts. Lai gan savu finanšu plānošana bieži vien izraisa negatīvas asociācijas, jo saistās ar izdevumu samazināšanu un kontroli, naudas plānošana ir iespēja izkļūt no finansiālām grūtībām un/vai kļūt finansiāli neatkarīgākam. Vērts paturēt prātā, ka daudz lielāku stresu rada nedrošība par rītdienu, bet plānošana sniedz drošību un stabilitāti.

Tādēļ pareizas brīdis, kad sākt plānot savu budžetu, bija vakar, vai arī pats vēlākais – šodien! Svarīgi ir apzināties, ja turpināsim rīkoties tāpat, kā līdz šim, tad rezultāts ne ar ko neatšķirsies. Labklājība, gluži tāpat kā vēlamo mērķu sasniegšana, nerodas pati no sevis. Tai nepieciešama izlēmīga rīcība, kā arī skaidra kontrole pār ienākošās un izejošās naudas plūsmu. Jo agrāk sāksi, jo lielākus panākumus gūsi!

  1. Nevis visu uzreiz, bet soli pa solim!

Klasiskais budžeta plānošanas cikls iekļauj sekojošas darbības:

Ienākumu un izdevumu uzskaite. Zināšanas ir veiksmes galvenais priekšnoteikums. Tikai tad, ja precīzi zināsi, cik daudz pelni un cik daudz un kam tērē, varēsi pilnībā pārvaldīt savas naudas lietas. Ienākumu uzskaite vairumā gadījumu nesagādā grūtības, laikietilpīgākā būs izdevumu uzskaites puse, kur talkā var nākt tehnoloģijas;

Analīze. Kad tikts skaidrībā ar saviem ienākumiem un izdevumiem, nepieciešams izdarīt secinājumus, atbildot uz jautājumu, vai visi tēriņi ir jēgpilni un vai esošā situācija ir pieņemama. Parasti analīzes procesā garantēti pārsteigumi, jo „saskaitot galvā” tēriņu summas mēdz šķist mazākas un zust no atmiņas. Tieši nelielie un it kā “nenozīmīgie” ikdienas tēriņi mēneša ietvaros sastāda vērā ņemamu summu;

Mērķi. Ja saredzi iespējas esošās situācijas uzlabojumiem, jāsaprot, ko un kāpēc vēlies darīt citādāk. Iespējams, ka primārais mērķis būs tikt galā ar visu rēķinu un saistību segšanu. Brīdī, kad ar šo uzdevumu ir tikts galā, var ķerties klāt nākamajiem mērķiem, piemēram, atrast naudu savā budžetā uzkrāšanai lielākam pirkumam, naudas atlikšanai “nebaltai dienai” vai jauna kredīta maksājumam;

Plāns. Lai sasniegtu mērķi, kaut kas būs jāmaina. Pamatā naudu savā “maciņā” iespējams atlicināt vai nu tērējot mazāk, vai pelnot vairāk. Vienkāršākais būs sākt ar tēriņu mazināšanu, tomēr tos var samazināt līdz noteiktai robežai. Svarīgi arī apzināt papildus ienākumu gūšanas iespējas;

Rīcība. Kad esi sapratis, ko var darīt savu mērķu sasniegšanas labā – atliek rīkoties! Iespējams, ka šis ir grūtākais no visiem soļiem, jo prasa ļoti konkrētas darbības, lai apņemšanos īstenotu, tomēr tas ieceres pārvērš realitātē.

  1. Visbagātākais tas, kurš ievēro mērenību!

Plānošanas procesā noteikti seko līdzi tam, lai saglabājas gandarījums un ierobežojumi nekļūst par nepanesamu slogu. Ja visu laiku būs sajūta, ka neko nevari atļauties, ir daudz lielāks risks pazaudēt entuziasmu.  Līdzīgi kā uztura speciālisti nereti iesaka “pareizas ēšanas” attiecību pret našķiem ievērot 80:20 proporcijās, arī naudas taupīšanas un plānošanas jomā šāda pieeja varētu būt gana noderīga. Proti, 80% vēlamo tēriņu saglabāt esošajā līmenī, bet pārējos 20% novirzīt kāda noteikta mērķa sasniegšanai.

Atceries, ka samērīgiem jābūt arī izvirzītajiem mērķiem. Ja tie nav reālistiski attiecībā pret ienākumiem vai arī prasa ļoti ilgu laiku, saglabāt entuziasmu būs patiess izaicinājums. Tādēļ parūpējies, lai finanšu plānošana ietvertu arī nelielus mērķus, kas ļaus nosvinēt mazās uzvaras un saglabāt motivāciju arī kam laika ziņā ilgākam. Vairāki mazi pirkumi rada ilgstošāku laimes sajūtu kā viens liels, kā arī pieredzes gūšanai ir spēcīgāks efekts par mantu tēriņiem – pie lietām ātri pierodam, bet pieredzi ilgāk atceramies.

  1. Necīnies viens, izmanto digitālos palīgus!

Šodien savu budžetu plānot palīdz dažādi rīki. Kādam tuvāka būs vecā labā pierakstīšana kladītē, cits dos priekšroku datorprogrammām (piemēram, MS Excel), mākoņpakalpojumiem (piemēram, Google Docs) vai  viedtālruņu aplikācijām (piemēram, Easy Home Finance, Spendee). Var krāt pirkumu čekus un pāris reizes nedēļā tos reģistrēt, atšifrējot tēriņa mērķi un summu. Var arī censties, kur vien iespējams, norēķināties ar bankas karti un tad laikietilpīgo izdevumu uzskaites darbu padarīs banka – visi pirkumi būs uzskaitīti internetbankā.

Saskaņā ar Swedbank pētījumu par mājsaimniecību finanšu plānošanas paradumiem [1], lielākā daļa plānošanu uztver kā aptuvenu ienākumu un izdevumu plūsmas uzraudzīšanu bez detalizēta plāna (atzīst 47% iedzīvotāju). Tikai neliela daļa norāda, ka rūpīgi uzskaita visus ikmēneša izdevumus un regulāri seko līdzi ienākumu izlietojumam (13%). Turklāt plānošana parasti tiek veikta galvā, neņemot talkā nedz pierakstus, nedz īpašas programmas vai aplikācijas. Ja ir mērķis savu budžetu pārvaldīt gudri, tad tam jāpievēršas nopietnāk, izstrādājot sev ērtu pieeju un izmantojot tehnoloģiju attīstību, kas ļaus automatizēt kā uzskaites, tā arī analīzes procesu.

  1. Nefokusējies uz sīkumiem, bet uz “lielo bildi”

Finanšu plānošanas paradumu pētījums liecina, ka cilvēki visbiežāk (69%) savu budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu “drošības spilvenam”, gan nākotnes tēriņiem. Protams, sākotnēji primārais uzdevums patiesi varētu būt tikt galā ar tekošajiem tēriņiem, tomēr pie tā vien apstāties nebūtu prātīgi. Ne mazāk svarīgi ir likt stabilus pamatus arī ilgākam laika periodam, domājot par finansiālo labklājību nākotnē – tas ietver dažādus mērķa uzkrājumus (piemēram, krājkontā, bērnu nākotnei u.c.), iemaksas privātajā pensiju fondā, dzīvības apdrošināšanu, depozītu uzkrājumus u.c.

Nevar aizmirst arī par savas kredītvēstures veidošanu, jo dzīves brīžos, kad līdzekļu sakrāšana prasītu pārāk ilgu laiku (piemēram, auto vai mājokļa iegāde), finanšu aizņēmums būs piemērots risinājums. Taču šajā gadījumā jābūt gatavam pierādīt, ka kredīta maksājums neradīs slogu un nepasliktinās finansiālo situāciju. Jau laikus ik mēnesi atliekot kredīta maksājumam līdzvērtīgu summu, spēsi sev un aizdevējam pierādīt, ka ar tādu veiksmīgi tiec galā.

 

 [1] Pētījumu par finanšu plānošanas paradumiem mājsaimniecībās 2017.gada martā veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus. Lietuvā pētījumu veica pētījumu kompānija “Spinter tyrimai, aptaujājot 1012 respondentus un Igaunijā Ekonomikas pētījumu institūts, aptaujājot 1021 respondentus

 

Autors: Swedbank Latvija 26.01.2018

 
0 Komentāru

Komentēt

Dieviete.lv,  noteikumi, ētikas kodekss, [email protected] 2019

+371 66 66 00 22  Valguma iela 31a, Rīga.

or

Log in with your credentials

Forgot your details?