Lielā Piektdiena, vēl pazīstama kā Svētā Piektdiena un Melnā Piektdiena, ir kristiešu reliģiski svētki, kuros piemin Jēzus Kristus krustā sišanu un viņa nāvi Golgātā. Lielā Piektdiena ir daļa no Klusās nedēļas, kas ilgst no Pūpolu svētdienas līdz pēdējai sestdienai pirms Lieldienām.
Lielā Piektdiena, tāpat kā Zaļā ceturtdiena, ir izteikti kristīga tradīcija, taču latviešu folklorā tai atrodami daudzi ticējumi:
-Ja no rīta ēdīs mārrutkus, tādā veidā būšot iespējams izvairīties no dažādām sliktām lietām.
-Ja agrā rītā kails pa rasu izvārtīsies, visu gadu nepiemetīsies neviena slimība.
-Lielās Piektdienas rītā iet mazgāties tekošā ūdenī, jo tad visu gadu būs veselība, nesvīdīs kājas, nemetīsies pumpas un vasarā saule nenosvilinās ādu.
-Pa dienu nedrīkst gultā atgulties, jo tad visu gadu nākšot miegs.
-Lielajā Piektdienā nedrīkst žāvēt veļu, citādi tajā gadā kāds piederīgais miršot.
-Tiem, kas grib daudz naudas un laimi, Lielās Piektdienas rītā ir jāiet lasīt skaidiņas.
-Ābelēs jāsakarina vilnas dzijas kamoliņi tad būs daudz ābolu.
-Lielajā Piektdienā nevajadzētu ķemmēties, jo ticējums vēsta, ka tiem, kas šajā dienā ķemmējas, ātri nosirmo mati.
-Ļoti daudz Lielās Piektdienas ticējumu un rituālu saistās ar veselību. Piemēram, ar kārpām šajā dienā varot aši tikt galā, ja paberzē tās baznīcā pie sola.
Ar ko vēl saistās Lielā Piektdiena?
Lielajā Piektdienā meklē drēbes svētkiem un labu vietu šūpolēm, kā arī izdara priekšdarbus Lieldienu mājas rotāšanai un ēdienu gatavošanai.
Uzskatīts, ka Lielajā Piektdienā dzimstot īpaši cilvēki, kuri var redzēt garus, miroņus un visu, kas cilvēku acīm apslēpts, turklāt viņi prot burt. Ar tādu cilvēku esot jāuzmanās, jo viņa novēlējumi piepildoties – gan labie, gan ļaunie.
Sagatavots pēc interneta resursiem.
Autors: Dieviete.lv
