Sarkanajai planētai Marsam piemīt ārkārtīgi liels potenciāls. Iespējams, reiz te tiks iegūti derīgie izrakteņi un tālā pasaule būs apdzīvojama. Marss ir līdzīgs Zemei planētas procesu ziņā, tādēļ zinātnieki, pētot vienu kosmosa ķermeni, izdara secinājumus arī par otru, meklējot atbildi uz jautājumu: kas vēl jāizdara, lai uz Marsa spertu kāju pirmais cilvēks?

 Marss cilvēkiem ir sasniedzams arī ar šā brīža kosmosa tehnoloģijām: ceļojums prasīs vien deviņus mēnešus, ja starts tiek dots brīdī, kad abas planētas atrodas vistuvāk viena otrai.Taču Sarkanā planēta ir salta un neviesmīlīga, tādēļ pat pirmajai misijai ir nepieciešami roboti, kas uz vietas spēj izgatavot jebkuru izejmateriālu; nanotehnoloģijas, kas ļautu radīt vieglus, ārkārtīgi izturīgus celtniecības materiālus pilsētu kupolu būvei; ģenētiski modificēti kultūraugi, kuri spēj izdzīvot skarbajā klimatā, un vēl daudz kas cits.

“National Geographic” satriecošā dokumentālā drāma “Marss” ne tikai modelē iespējamo ekspedīciju uz Sarkano planētu, bet arī apskata priekšnosacījumus, kas jāīsteno, lai tā kļūtu par realitāti. Pavisam drīz būs skatāmas “Marsa” 2.sezonas sērijas, bet no pirmdienas, 12.novembra skatītājiem ir ekskluzīva iespēja redzēt visu 1.sezonas atkārtojumu.

Pirms tās “National Geographic” ir apkopojis informāciju par to, cik tālu cilvēce ir tikusi sava sapņa – Marsa kolonizācijas – īstenošanā.

Marsu novembrī sasniegs jaunākā NASA pētnieciskā misija

Dažādi roboti un visurgājēji Marsu pēta jau vairāk nekā 40 gadus, šobrīd ap un uz planētas atrodas vesela aparātu flote, kas ļauj to pētīt aizvien pamatīgāk. Jaunākā NASA izpētes misija Sarkano planētu sasniegs tagad, novembra otrajā pusē. Turklāt tā ir sarežģītāka nekā iepriekšējās – uz Marsu ir devusies ne vien jauna zonde “InSight”, bet arī divi miniatūru izmēra kosmiskie lidaparāti, tā dēvētie “CubeSats”. Viena no 36,6×24,3×11,8 cm lielajām ierīcēm 3.oktobrī jau pamanījās atsūtīt Marsa attēlu, pirmo, kas no 12,8 miljonu kilometru attāluma uzņemts ar tik mazu un lētu kosmosa ierīci. Viens no “mazulīšu” uzdevumiem ir monitorēt “InSight” nolaišanos uz Marsa, kas plānota aptuveni 26.novembrī. Šī zonde pētīs planētas tektoniskās aktivitātes un meteorītu ietekmi.

Ilgtermiņā NASA strādā pie tā, lai līdz 2025.gadam nosūtītu cilvēkus uz asteroīdu un līdz 2030.gadam – uz Marsu. Tiesa, ja iepriekšējais ASV prezidents Baraks Obama 2016.gadāMarsu bija pasludinājis par NASA lielo mērķi, tad Donaldam Trampam svarīgāka šķiet Mēness iekarošana. 2020.gadā uz Marsu dosies jauns visurgājējs, kura misija būs meklēt senās dzīvības pēdas un nogādāt uz Zemi iežus ar senām fosilijām.

Silīcija ielejas miljardieri iegulda līdzekļus kosmosā: izpētē un tūrismā

Miljardiem eiro vērtajai kosmosa izpētei tagad ir pienākuši īsti zelta laiki, jo vairāki ļoti veiksmīgi Silīcija ielejas (un ne tikai) uzņēmēji, šķiet, piepilda savus bērnības sapņus un veido paši savus kosmiskos projektus. Brits Ričards Brensons ar “Virgin Galactic” plāno izveidot pasaulē pirmo komerciālo kosmisko reisu, “Amazon” dibinātājs Džefs Bezozs attīsta “Blue Orgin” un “vēlas redzēt cilvēces ilgstošu klātbūtni kosmosā”, bet “Tesla” līdzdibinātājs Īlons Masks sapņo par Marsa iekarošanu.

Tāpat nevar aizmirst arī Eiropas uzņēmēju plānus par bāzes “MarsOne” izveidi, kuras dalībnieki tika meklēti visā pasaulē un kurai bija plānots piesaistīt pūļa finansējumu. Plānots, ka pirmā četru astronautu apkalpe Sarkano planētu varētu apmeklēt jau 2025.gadā.

Īlons Masks būvē milzu kuģi un sapņo par pilsētu uz Marsa

Liels, atkārtoti izmantojams un uzpildāms starpplanētu kuģis ir svarīgākais, lai cilvēce spētu doties kur tālāk par Zemei tuvajām orbītām. Privātā uzņēmuma “SpaceX” attīstītā “sapņu kuģa” “Falcon Heavy” pirmais izmēģinājums notika jau šā gada februārī. Ar to kosmosā devās arī Maska ķiršsarkanais sporta auto “Tesla Roadster”. Šis nav pirmais Maska kompānijas ražojums – jau tagad dažādas misijas tiek nogādātas kosmosā ar atkārtoti izmantojamu nesējraķeti “SpaceX Falcon 9”. Savukārt lielais mērķis ir izveidot starpplanētu transporta sistēmu, kas regulāri spētu pārvadāt uz Marsu 100 – 200 cilvēku.

 Saskaņā ar ekstravagantā uzņēmēja plāniem, jau 2062.gadā uz Marsa varētu darboties daudzmiljonu pilsēta. Ja vien pirmā kravas misija Sarkano planētu dotos ceļā jau 2022.gada nogalē. Šis projekts ļautu cilvēkiem kļūt par patiesi starpplanētu sugu un būt gataviem iespējamai nāvējošai katastrofai, kas varētu pārsteigt Zemi..

 

NASA uz Zemes pēta iespējamos dzīvošanas apstākļus

Marsa vide ir cilvēkiem ļoti nelabvēlīga, tādēļ ir svarīgi izprast, vai un kā cilvēki emocionāli spēs izturēt ilgstošo izolāciju, monotono vidi un citas psiholoģiskās problēmas.

Havaju salās netālu no Mauna Loa vulkāna, 2500 metrus augstu virs jūras līmeņa ir izvietots kosmiskās vides simulators “Mars HI-SEAS”. Tas ir Havaju universitātes un NASA kopprojekts, kurā ir izveidoti reālajiem tuvi apstākļi. Proti, noslēgtā telpā zinātnieki un pētnieki trenējas iespējamām misijām uz Sarkano planētu, viņi velk skafandrus, ejot ārā, savukārt komunikācija ar ārpasauli notiek ar 20 minūšu aizkavēšanos. Kopš 2013.gada simulatorā dzīvojušas jau sešas misijas, kas noslēgtībā pavadījušas no četriem mēnešiem līdz pat vienam gadam. Netālu no šā simulatora jaunu pētniecības bāzi attīsta arī uzņēmējs Henks Rodžers, kam pieder tiesības uz pasaulē populārāko videospēli “Tetris”.

Zinātnieki iebilst – Zemes mikrobi var izjaukt Marsa biosfēru

Starp citu, vairāku astrobiologu sašutumu izraisīja Maska ķiršsarkanās “Teslas” “uzšaušana” kosmosā, jo tā nebija sterilizēta un izplatījumā nokļuva miljoniem Zemes mikrobu un baktēriju. Pastāv risks, ka daži varētu sasniegt Marsu un neatgriezeniski ietekmēt tā vidi. Tādā gadījumā tie varētu sajaukties ar Sarkanās planētas mikrobiem, tā liedzot cilvēkiem darīt svarīgāko – meklēt vietējās dzīvības formas.

Tas nenozīmē, ka Marss nebūtu jāpēta. Būtu, taču vienmēr ir jāatceras princips par nekaitēšanu apkārtējai videi, kas ietverts arī pirms piecdesmit gadiem parakstītā starpvalstu līgumā. Tādēļ, iespējams, Sarkanās planētas izpētei labāk izmantot robotus. Starp citu, arī viena no nākamajām Marsa misijām, kuru plānots uzsākt 2026.gadā, NASA sola pievērst vēl lielāku uzmanību karantīnas nosacījumiem. Savukārt, ja mūsu planētu skars kāda globāla kataklizma, tad, iespējams, uz Zemes tās tomēr varētu būt vieglāk risināmas.

 

Dienas kārtībā parādās jautājums par starpplanētu politiku

Nekur nav teikts, ka problēmas, ar kurām saskaramies uz Zemes, netiks pārnestas uz Marsu. Šāda situācija ir atveidota arī dokumentālās drāmas “Marss” jaunajā sezonā, kad uz Sarkanās planētas asi saduras pētnieku un korporāciju intereses.

Kaut arī līdz reālai Sarkanās planētas kolonizācijai vēl ir gana daudz laika, tomēr ir cilvēki, piemēram, stratēģiskās spēles “Galaktiskā civilizācija” ražotājkompānijas “Stardock” vadītājs Breds Vardels, kas uzdod jautājumus par to, kā varētu veidosies Zemes un Marsa attiecības politiskā līmenī? Piemēram: ja “zemieši” kolonizētu Sarkano planētu, tad tur dzīvotu Marsa pilsoņi vai joprojām Zemes nacionālo valstu pilsoņi? Un kas notiks gadījumā, ja Marsa kolonija vēlēsies iegūt neatkarību no Zemes?

Dokumentālās drāmas “Marss” 1.sezonas sērijas skatāmas “National Geographic” katru dienu no pirmdienas, 12.novembra plkst. 20:00, bet jaunās – 2.sezonas sērijas, svētdienās, no 18.novembra plkst. 22:00!

Autors: Public ID Group

14.11.2018.

 
Ko Tu par to saki?

Komentē

Dieviete.lv,  noteikumi, ētikas kodekss, [email protected] 2018

+371 66 66 00 22  Valguma iela 31a, Rīga.

or

Log in with your credentials

Forgot your details?