Vai kādreiz esi domājis, kāpēc ceļš līdz tavam galamērķim liekas tik garš, bet atgriešanās mājās tik ātra? Japāņu zinātnieki ir izpratuši šo parādību.
Pētījumi par atgriešanās efektu nav apstiprinājušies, tāpēc zinātnieki veica pētījumu, kurā piedalījās 20 vīrieši (vecumā no 20 līdz 30 gadiem), lai no diviem skatu punktiem izpētītu šo fenomenu Viņiem tika parādītas apmēram 26 minūtes garas filmiņas, kurās atspoguļoja vai nu pastaigas, ceļojumus (gan turp, gan atpakaļ), vai divus vienvirziena braucienus pa pilsētas ielām.
Vīriešiem bija jānorāda katra reize, kad, pēc viņu domām, ir pagājušas trīs minūtes, bet pēc tam tika lūgts novērtēt filmas garumu 11 baļļu skalā (ar -5 norādot, ka pirmā filmiņa bija garāka, un ar +5 norādot, ka otrā bija daudz garāka).
Atgriešanās efekts nav tieši saistīts ar laika mērīšanu. Drīzāk – tas balstās uz spriedumiem, kas pamatojas uz atmiņu.
Vox pētījumi parāda, ka smadzenes mēra laiku, balstoties uz divām sistēmām – viena ir matemātiskā, otra balstīta uz valodas bāzes. Tās rada “stāstus”, balstoties uz nesen piedzīvoto.
Pētnieku rezultāti liecina, ka atgriešanās efekts neietekmē laika mehānismu pats, bet gan mūsu laika izjūtu (kad runa ir par iešanu ar kājām, tas kā tu ej, var mainīt tavu noskaņojumu).