Kā un kam krāt naudu? Kāpēc vajadzīgs iepirkumu saraksts? Cik maksā dzimšanas dienas ballīte? Kā pašam nopelnīt, un vai tiešām viss jāpērk par naudu? Šie jautājumi agri vai vēlu kļūst aktuāli katrā ģimenē, kurā aug bērni. Daudziem vecākiem tik labi pazīstamā drāma, kad bērns niķojas, jo grib jaunu mantu, bet vecāki atsakās to pirkt, ir skaidrs signāls – mazajam pienācis laiks apzināties naudas vērtību.
“Šīs situācijas nav svešas arī tikko iznākušās stāstu grāmatas “Nauda un citas Cīruļu ģimenes lietas” varoņiem – māsai Katei un brālim Gustavam Par laimi, viņiem ir brīnumjauki un ļoti saprātīgi vecāki, kuri palīdz atrast vērtīgas atbildes,” stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Dažus no grāmatā lasāmajiem padomiem viņa apkopojusi arī šajā rakstā.
1. Izpratne par naudas vērtību un tās krāšanu jāmāca jau no mazotnes. Palīdziet saprast, ka mantas ir jāpērk par naudu. “Bērni, īpaši paši mazākie, nereti domā, ka mantas mājās parādās, jo viņi tās grib. Jau ar četrgadnieku varat runāt par naudas vērtību un par to, ka naudas mums ir tikai tik, cik nopelnām. Mūsdienās liela daļa naudas tiek tērēta digitāli, veicot pārskaitījumus, maksājot ar karti vai telefonu. Šajā gadījumā ir svarīgi palīdzēt bērnam saprast, ka bankomāts nav vieta, kur naudu var paņemt neierobežotā daudzumā, bet tikai tik, cik iepriekš nopelnīts,” iesaka Evija Kropa.
2. Palīdziet bērniem attīstīt plānošanas prasmes. “Palīdziet bērniem izvērtēt jebkādu finanšu lēmumu sekas. Ja bērns grib gan lielas dzimšanas dienas svinības, gan iespaidīgu dāvanu, taču ģimenes finanšu iespējas to neatļauj, jums būtu skaidri jāpasaka – ja tiks organizēti lieli svētki, lielu dāvanu saņemt nevarēs. Tā vajadzētu būt arī tad, ja, piemēram, bērns grib videospēli, taču vienlaikus viņam ir vajadzīgi jauni sporta apavi. Bērnam jāspēj izvērtēt lēmumus un jāsaprot to iespējamie rezultāti,” saka Evija Kropa.
Bērns ir izdomājis par visu savu kabatas naudu iegādāties saldumus? Lieliski, bet tad, kad viņš gribēs nopirkt kaut ko jaunu, atgādiniet, ka visa kabatas nauda tika iztērēta konfektēm, lai gan to varēja sadalīt vairākiem mazākiem pirkumiem. “Svarīgi ir ļaut bērnam ar savu kabatas naudu rīkoties pēc paša ieskatiem, bet, ja bērns tomēr veic, jūsuprāt, nesaprātīgus pirkumus, tā vietā, lai viņam pārmestu, pārrunājiet pirkuma nepieciešamību, cenu un kvalitāti,” iesaka finanšu speciāliste.
3. Bērni labāk sapratīs naudas vērtību, ja viņiem būs iespēja nopelnīt pašiem. “Bērnam ir svarīgi mācīties nopelnīt, tomēr ir darbi, par kuriem maksāt nevajadzētu,” atgādina eksperte. Maksājiet bērniem par neikdienišķiem uzdevumiem, par kuriem jūs tik un tā kādam maksātu, taču nemaksājiet par mājas uzkopšanas darbiem vai labām atzīmēm. Vienojieties ar bērniem, kādi mājas darbi ir viņu pienākums. Ja mamma nesaņem papildu samaksu par vakariņu gatavošanu, tad arī bērnam nebūtu jāsaņem nauda par kārtības uzturēšanu savā istabā. Maksāšana par ikdienišķiem darbiem var novest pie tā, ka bērns bez samaksas vairs negribēs palīdzēt. Arī par labām atzīmēm skolā nav jāatalgo. Bērnam ir jāsaprot, ka mācās sevis dēļ un ka labas atzīmes ir nepieciešamas pašam, nevis vecākiem.
4. Ar bērniem jau no mazotnes vajadzētu runāt par to, kā darbojas profesiju un naudas pasaule. Pastāstiet par ienākumu nevienlīdzību. Vieni cilvēki dzīvo ļoti trūcīgi, citi – ļoti turīgi. To var noteikt dažādi apstākļi – mantotais īpašums, ieņemamais amats, tērēšanas paradumi, veselība, ekonomiskā situācija un daudz citu lietu. “Ļoti svarīgi bērnā attīstīt sabiedriskumu, līdzjūtību, iejūtību un sapratni. Nauda un cits materiālais īpašums nav rādītājs – par cilvēku mums vajadzētu spriest pēc viņa attieksmes. Daudzi cilvēki labprātāk dara to, kas viņiem patīk un liek justies labi, pat ja par to nopelna mazāk,” atgādina Evija Kropa.
5. Ir svarīgi pārrunāt ar bērniem drošu rīcību internetā un personas datu sargāšanu. Ļoti ticams, ka nākotnē bērni norēķināsies tikai ar elektronisko naudu (bet varbūt pat ar acu zīlītes lasītājiem, kas to lai zina), tāpēc ir svarīgi palīdzēt viņiem iemācīties droši izmantot viedās tehnoloģijas. Pārrunājiet ar savu bērnu, ka internets ir mūsu ikdienas sabiedrotais – tas mums palīdz iegūt jaunu informāciju, uzzināt jaunākās ziņas, kā arī sarakstīties ar draugiem. Interneta pasaule ir droša, ja sekojam noteikumiem un neesam pārdroši, publicējot par daudz personiskās informācijas. Stāstiet, ka īpaši rūpīgi jāizturas pret finanšu datu izmantošanu e-vidē, jo tas var radīt finansiālus zaudējumus.
“Pats galvenais – it visā rādiet piemēru,” iesaka Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. “Tieši no pieaugušo piemēra mūsu mazie iemācās visvairāk. Bērnos atspoguļojas gan mūsu labās, gan sliktās īpašības, apzinātā un neapzinātā uzvedība. Tas nozīmē, ka saviem bērniem jūs varēsiet iemācīt tikai to, ko darīsiet arī paši.”
Šos un daudzus citus vērtīgus ieteikumus meklējiet grāmatā “Nauda un citas Cīruļu ģimenes lietas”, kur apkopoti desmit aizraujoši stāsti par bērnu piedzīvojumiem un mācībām, apgūstot naudas pasauli. Grāmatas autori ir Swedbank Finanšu institūta eksperti Evija Kropa un Reinis Jansons, kā arī lietuviešu blogeris un komunikācijas speciālists Simons Urbons. Katrs stāsts papildināts ar vērtīgiem Swedbank Finanšu institūta ekspertu padomiem un diskusiju tematiem, lai veicinātu vecāku sarunas ar bērniem. Stāstu audioversijas,ko ar savu balsi iedzīvinājuši sabiedrībā pazīstami vecāki – Laura un Toms Grēviņi un Kristīne un Kaspars Virsnīši, jau šobrīd bez maksas klausāmas Swedbank Spotify un Youtube kanālā.
