2 C
Rīga
piektdien, janvāris 22, 2021

Latvijā viens no zemākajiem mirstības no Covid-19 rādītājiem Eiropā!

Nozare.lv 22/11/2020
 

Latvijā ir viens no zemākajiem mirstības no Covid-19 rādītājiem Eiropā, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā iekļautie dati.

Ziņojumā apkopoti dati par nāves gadījumiem no Covid-19 līdz oktobra beigām. Tobrīd Eiropas Savienībā mirstības no Covid-19 vidējais rādītājs bija 390 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju.

Oktobra izskaņā zemākais mirstības no Covid-19 rādītājs Eiropā bijis Kiprā – 30 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju, Islandē – 34, Latvijā – 37, Slovākijā – 40, Norvēģijā – 53, Igaunijā – 55, Grieķijā – 58, bet Lietuvā – 59.

Savukārt augstākā mirstība no jaunā vīrusa bija reģistrēta Beļģijā – 1015 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju, Spānijā – 764, Lielbritānijā – 699, Itālijā – 640, Zviedrijā – 580, un Francijā – 549. 

Novembrī visā Eiropā turpinājās strauja Covid-19 izplatīšanās, attiecīgi pašlaik šie rādītāji jau ir citādi. Piemēram, Latvijā pašlaik reģistrēti 80 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju.

Tāpat apskatā “Health at a Glance: Europe 2020” secināts, ka viena no priekšrocībām, kas arī ļāva labāk kontrolēt Covid-19 izplatību pirmajā vilnī, bija vēlāka koronavīrusa ienākšana un pirmo saslimšanas gadījumu parādīšanās Latvijā.

Pētījumā skaidrots, ka Eiropas valstis lielākoties ieviesa līdzīgus ierobežojumus un epidemioloģiskās drošības pasākumus, tomēr viens no faktoriem, kas būtiski ietekmēja to efektu, ir to ieviešanas laicīgums.

Autori norāda, ka tādas valstis kā Itālija, Spānija un Francija ieviesa ierobežojumus attiecībā uz publiskām vietām vienu līdz septiņas dienas pirms tika sasniegta robeža – desmit Covid-19 pacientu nāves uz miljons iedzīvotāju. Tikmēr tādās valstīs kā Ungārijā, Lietuvā, Polijā un Latvijā analogi drošības pasākumi tika ieviesti jau vairāk nekā mēnesi pirms tika sasniegts minētais rādītājs.

Tāpat pētījumā tika analizēta cilvēku pārvietošanās un cik daudz tā saruka periodā no marta līdz maijam. Dati liecina, ka Latvijā cilvēku pārvietošanās šajā periodā kopumā saruka vien par 8,2%, kas ir otrais zemākais rādītājs aiz Zviedrijas. Visaugstākos rezultātus šajā ziņā uzrādīja Spānija, kur cilvēku mobilitāte kritās par 22,2%, kā arī Itālija, kur tā saruka par 21,3%. Teju pusē pārskatā iekļauto Eiropas valstu šis sarukums bija vairāk nekā 15% apmērā.

Lai noteiktu cilvēku pārvietošanās apmēru, pārskatā tika izmantoti “Google Community Mobility” dati, ar kuru palīdzību var iezīmēt tendences cilvēku mobilitātē, nosakot, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas vietu apmeklētību vai to, cik daudz tiek izmantots sabiedriskais transports.

Analizējot virkni dažādu aspektu, pētījuma autori rezumējuši, ka kopumā bija nepieciešamas vidēji 34 dienas, lai Eiropas valstis pakļautu kontrolei Covid-19 izplatību. Par pamatu autori izmantojuši tā saucamo “R” rādītāju, kas raksturo, cik cilvēku viens saslimušais vidēji inficē. Ja šis mērījums ir mazāks par viens, tad ilgtermiņā saslimstība kritīsies, norāda pētījuma autori.

Tāpat pētījumā ir iezīmēti trīs faktori, kas ir visbūtiskākie efektīvai Covid-19 izplatības un tā seku mazināšanas stratēģijai – tostarp jauna regulējuma izstrādes un ieviešanas ātrums, apdzīvotības blīvums un sabiedrības uzticība valsts pārvaldei.

Minētais pētījums ir ikgadējā pētījumu cikla “Health at Glance” šīgada izdevums. Tas ir publicēts 19.novembrī un tā autori ir OECD un Eiropas Komisija.

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your name here
Please enter your comment!