-13 C
Rīga
sestdien, janvāris 16, 2021

Latvijas iedzīvotāji visvairāk “streso” par darbu, veselību un naudu!

Nozare.lv 10/11/2020
 

Latvijā 39% iedzīvotāju galvenais ikdienas stresa avots ir nauda un finanses, iepazīstinot ar “Swedbank” pētījuma “Finanss un stress” rezultātiem, stāstīja “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Pētījuma rezultāti parāda, ka finanses ir trešais biežākais stresa avots aiz darba, ko kā galveno stresa avotu norādījuši 44% respondentu, un veselības, ko norādījuši 40% aptaujāto. Savukārt 23% kā galveno stresa avotu norādījuši attiecības un 15% – ģimeni. Savukārt teju piektdaļai jeb 19% iedzīvotāju ikdienā nekas īpaši nerada stresu.

Kropa stāstīja, ka par naudu biežāk raizējas jauni cilvēki vecumā no 19 līdz 29 gadiem, rīdzinieki un pašnodarbinātas personas. Turklāt finanšu jautājumi rada bažas arī iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vai tiem, kuri šobrīd ir bez darba.

Vismazāk par naudu un finansēm uztraucas pensijas un pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Turklāt 34% aptaujātajiem vecumā no 60 līdz 74 gadiem nekas īpaši nerada stresu.

Kopumā finansiālas dabas apgrūtinājumus pēdējo sešu mēnešu laikā ir piedzīvojuši 78% Latvijas mājsaimniecību.

Pēdējā pusgada laikā 40% aptaujāto ir raizējušies par grūtībām uzkrāt naudu ilgtermiņā, 30% – par dzīvošanu no algas līdz algai, bet 29% – izjutuši vainas apziņu par naudas tērēšanu nesvarīgām lietām.

No aptaujātajiem 36% atzīst, ka par ģimenes finansēm nākas satraukties tikai dažas reizes gadā, bet 12% šādu stresu neizjūt nekad. Toties puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem par finanšu situāciju uztraucas katru mēnesi vai biežāk, 14% – katru dienu. Tas ir ievērojams trauksmes līmenis, ar ko ik dienas jāsaskaras un jātiek galā.

Pētījuma rezultāti parāda, ka finanšu stress ietekmē arī citas dzīves jomas – visbiežāk jeb 43% gadījumu tas negatīvi atsaucas uz veselību, 24% – uz attiecībām ar tuviniekiem, 17% – uz darba produktivitāti, 12% – uz attiecībām ar kolēģiem. Savukārt 32% aptaujāto norādījuši, ka finanšu stress negatīv ietekmi citās jomās neatstāj.

Visbiežāk jeb 39% gadījumu aptaujātie norādījuši, ka, lai mazinātu finanšu jautājumu radīto stresu, rūpīgāk pievēršas budžeta plānošanai. 37% finanšu jautājumu radīto stresu mazina pievēršoties hobijiem un atpūtai, bet 30% – savlaicīgi veidojot uzkrājumu neparedzētām dzīves situācijām

Katrs ceturtais iedzīvotājs jeb 27% aptaujāto ir gatavi par šīm lietām izrunāties ar kādu tuvinieku. Tikai 4% meklē par personīgajām finansēm pieejamo informāciju, apmācības, lasāmvielu, un 3% – vēršas pēc profesionāla padoma finanšu lietu sakārtošanai.

Pētījuma rezultāti arī parāda, ka 68% aptaujāto uzskata, ka viņiem ir pietiekamas zināšanas, lai veiksmīgi rīkotos ar naudu.

Turklāt 65% aptaujāto ir neapmierināti ar savu finansiālo situāciju, 41% norādījis, ka finansiālā situācija ierobežo darīt to, kas ir svarīgi. Savukārt 40% aptaujāto pauduši, ka viņiem naudas lietās nevalda kārtība.

No visiem aptaujātajiem 34% uztraucās, vai tiks galā ar regulārajiem ikmēneša tēriņiem, 16% – jūtas bezpalīdzīgi, domājot par finansēm, 12% mājsaimniecību šobrīd ir pārāk daudz parādu, bet 11%, uztraucoties par finansēm, tērē vairāk.

Kropa skaidroja, ka šis ir pirmais šāda veida pētījums, bet to noteikti būtu noderīgi atkārtot, lai redzētu salīdzinoši, jo šogad noteikti papildu stresu par finansēm rada arī pasaulē valdošā Covid-19 pandēmija.

Aptauja tika veikta šogad augustā interneta vidē. Tajā piedalījās 1027 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your name here
Please enter your comment!