Centieni vienmēr visu paveikt uz 10 – tā nebūt nav tā iezīme, ar kuru būtu jālepojas. Šāds „teicamnieces sindroms” ar laiku pārvērš tavu dzīvi par bezgalīgu eksāmenu. Jūti, ka tā varētu būt tu? Tad lasi, kā ar to cīnīties.
Paļaujies uz sevi
Ir patīkami, kad par labi paveiktu darbu tevi slavē tuvinieki un draugi. Bet priekšnieks pat ir apsolījis izmaksāt prēmiju! Tā nu tu centies ar visiem spēkiem, lai rezultāts apmierinātu, ja ne visus, tad vismaz tos, kā viedoklis tev ir svarīgs. Tiesa, ja svarīgu dokumentu sagatavošana vai pārrunu novadīšana izrādās pārāk svarīga, rodas bailes.
„Ja nu cilvēki nebūs apmierināti ar manu darbu? Iešu labāk vēl pagatavošos!” spried tu pa naktīm, neguli, nervozē un vairākas reizes pārtaisi savu prezentāciju. Tādā veidā kopumā labā „centība” pārvēršas par tavu lielāko ienaidnieku.
Gūt atzinību ir patīkami, taču daudziem tā ir arī iespēja novērtēt savu pūļu rezultātu. Tomēr pamēģini mazināt svešu viedokļu nozīmīgumu. Atbildi uz jautājumu: Pēc kādām pazīmēm tu sapratīsi, ka uzdevums ir izpildīts labi? Sastādi sarakstu ar kritērijiem un seko tiem līdzi, lai tev vienmēr būtu arguments, ja kaut kas neizdodas kā iecerēts.
Koncentrējies svarīgākajam
Visvairāk cenšas tie, kuriem ir pārāk daudz darbu. Viņiem nākas tērēt laiku un spēkus, lai sakārtotu visu šajā pasaulē, lai gan šo centību var attīstīt vienā virzienā ar daudz lielāku atdevi. Tāpēc pirmais ieteikums ir šāds – izvērtē prioritātes.
Piemēram, labi atalgots darbs, kurš tev patīk un neaizņem daudz brīvā laika – ideāls. Darbs konkrētā uzņēmumā ar pieņemamu atalgojumu – realizējams mērķis. Iemācies tos atšķirt. Tādēļ uzraksti uz lapiņas visu, uz ko tu tiecies, un tad sakārto visas pozīcijas divos stabiņos: ideāls un mērķi. Ideālo stabiņu noliec malā. Izvērtē prioritātes mērķu stabiņā un pievērsies tiem. Ar laiku, realizējot katru no tiem, tu pamanīsi, ka nemanāmi esi pietuvojies sev vēlamajam ideālam.
Esi cilvēks
Dažiem cilvēkiem cīņa ar ideāliem ir grūtāka. Vienkārši tāpēc, ka viņi tiecas paveikt katru soli pretīm gala rezultātam. Viņus sauc par perfekcionistiem.
Ko lai saka, var skaļi raudāt par katru labo (nevis lielisko) projektu. Bet var arī pakāpeniski sākt pierast pie tā, ka pasaule pati par sevi nav nekāds ideāls.
Ja tu pret sevi esi ļoti prasīga, pamēģini iemācīties vērtēt savu darbu nedaudz maigāk. Tici, pasaule nesabruks, ja tu kaut ko paveiksi „labi”, nevis „ideāli”. Un arī spēku būs jāpatērē daudz mazāk. Visi esam cilvēki!
Pārstāj sevi kaunināt
Vēl viens iemesls, kādēļ mēs pievēršam pārāk lielu uzmanību darbiem un vēl vairāk cenšamies tos izpildīt – neprasme tikt galā ar neveiksmēm. Vainas sajūta un kauns, kurš rodas pēc tam, kad kaut kas nav izdevies, atņem pārāk daudz spēka un laika.
Ir jāmaina sava attieksme pret problēmu. Neveiksmes gadījumā nevajag sevi mocīt. Vajag sevi atbalstīt. Piemēram, ar vārdiem: „Es izdarīju visu, uz ko biju spējīga, un visu, kas no manis bija atkarīgs. Man nav iemeslu sevi vainot.”
Pēc tam izanalizē savu pieredzi – Ko es nākamreiz darītu citādāk, lai izvairītos no līdzīgām kļūdām? Kādu pieredzi es guvu, pateicoties šim notikumam? Tādējādi, vienu reizi mainot attieksmi pret savām kļūdām, tu sāksi mazāk baidīties no neveiksmēm un, attiecīgi, mazāk centīsies „pa tukšo”.
Dari savu darbu
Visbeidzot, viscentīgāk mēs strādājam pie tā, ko vismazāk saprotam. Tāpēc saņem drosmi un atzīsti sev, ka dažos jautājumos tu neesi eksperts. Pacenties neuzņemties atbildību par jautājumiem, kurus neizproti. Ja tev īsti nav izvēles, piesaisti kāda cita palīdzību un mācies dalīties pienākumos. Katram ir jādara tas, ko viņš prot.
Autors: Dieviete.lv
